Lai maksimāli efektīvi ieviestu Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju noteiktās sankcijas un mazinātu iespējas tās apiet, Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm reģionā iestājās par Krievijas un Baltkrievijas sankciju salāgošanu.
A.Lukašenko režīms Baltkrievijā jau vairākus gadus vairo nestabilitāti visā reģionā, īstenojot hibrīdaktivitātes uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, veicot citu valstu lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kā arī atbalstot Krievijas agresijas karu Ukrainā. Tāpat Baltkrievijā veikti masveida brutāli cilvēktiesību pārkāpumi, notiek režīma represijas pret politiskajiem oponentiem un pilsonisko sabiedrību, un Baltkrievijas cietumos ir ap 1400 politieslodzīto.
Baltkrievija līdz šim tika plaši izmantota, lai apietu pret Krieviju noteiktās ES sankcijas, palīdzot Krievijai caur Baltkrieviju turpināt sankcionēto preču ievešanu. Apejot ES sankcijas, caur Baltkrieviju vieglās automašīnas no ES tika ievestas Krievijā, un izvestas no Krievijas uz Eiropu.
Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī, lai novērstu iespējas apiet sankcijas, Latvija un citas ES līdzīgi domājošās valstis ir aktīvi strādājušas, lai salāgotu pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas. Š. g. 30. jūnijā ES dalībvalstis apstiprināja 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, kas ietver ierobežojumus, kādi iepriekš attiecināti uz Krieviju, tajā skaitā Baltkrievijā reģistrētu pasažieru transporta līdzekļu iebraukšanas liegumu Eiropas Savienībā.
Vienlaikus Latvija iestājas un turpinās atbalstīt un sniegt nepieciešamo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātiskajiem spēkiem, tostarp izmantojot arī normatīvajos aktos paredzētos instrumentus, lai risinātu konkrētas izņēmuma situācijas.
Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, pastāv ievērojami drošības riski un šobrīd ir neprognozējama drošības situācijas attīstība, tādēļ Ārlietu ministrija turpina stingri aicināt Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Baltkrieviju. Ceļotāji var tikt pakļauti Baltkrievijas dienestu provokācijām un nepatiesi apsūdzēti Baltkrievijas likumu pārkāpumos un tā rezultātā arestēti. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta informāciju, šogad Baltkrievijā aizturēti četru Latvijas valstspiederīgie, bet kopš 2022. gada – aizturēti 31 valstspiederīgais. Tiesiskuma trūkuma dēļ Baltkrievijā Latvijas iespējas sniegt palīdzību šādām personām ir ļoti ierobežotas.
FAKTI
- 1.jūlijā stājās spēkā 8.sankciju kārta pret Baltkrieviju, ar kuru ES lielā mērā ir salāgojusi Baltkrievijai noteiktās sankcijas ar Krievijai noteiktajām sankcijām, cita starpā iekļaujot tajās arī Baltkrievijā reģistrēto vieglo automašīnu importa aizliegumu ES teritorijā.
- Latvijas VID Muitas pārvalde, lai nodrošinātu ES noteikto sankciju izpildi, pieņēma lēmumu no 2024. gada 16. jūlija personām liegt iebraukt Latvijas Republikas teritorijā ar Baltkrievijā reģistrētām vieglajām automašīnām.
- Minētais iebraukšanas aizliegums netiek attiecināts uz vieglajām automašīnām, kas paredzētas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, tostarp delegāciju, vēstniecību un misiju izmantošanai.
- Aizliegums nav attiecināms arī uz vieglajām automašīnām, kuru izmantošana paredzēta humāniem mērķiem, piemēram personu evakuācijai vai repatriācijai.
- Ja persona atteiksies pildīt muitas iestādes norādījumus, t. sk. doties atpakaļ uz Baltkrieviju vai Krieviju, saskaņā ar muitas jomas normatīvajiem aktiem Muitas pārvalde ir tiesīga lemt par automašīnas konfiskāciju.
- Baltkrievijā reģistrētās vieglās automašīnas, kuras ieceļojušas ES teritorijā līdz 16. jūlijam, varēs atgriezties Baltkrievijā.
- Baltkrievijā reģistrētu vieglo automašīnu ieceļošanu ir apturējusi arī Igaunija un Somija, līdzīgu rīcību plāno arī Lietuva un Polija.
