2023. gada 21. un 22. jūnijā Stokholmā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire piedalījās neformālajā Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kur tika uzsāktas pirmās ministru līmeņa diskusijas par iespējamo ES pielāgošanos un ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis (absorbcijas kapacitāte). Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka vispirms ir nepieciešams vienoties par ES paplašināšanu, uzaicinot Ukrainu sākt sarunas, un tad, ja nepieciešams, lemt par ES institucionālo pielāgošanos. Viņa pauda, ka būtisks ir skaidrs ES paplašināšanās laika ietvars.
“Mums ir svarīgi, lai ES joprojām būtu savienība, kuras pamatā ir vērtības ar augstiem demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību standartiem. ES paplašinoties, kā arī, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, šo standartu ievērošana šodien un turpmāk ir īpaši nozīmīga,” sanāksmē uzsvēra G. Reire.
Neformālajā sanāksmē Eiropas Komisija (EK) dalībvalstīm sniedza mutisku ziņojumu par Ukrainas, Moldovas un Gruzijas reformu progresu saistībā ar šo valstu virzību dalībai Eiropas Savienībā. Latvija atzinīgi novērtē EK mutisko ziņojumu, atzīmējot, ka pozitīvi raugāmies uz gaidāmo oficiālo EK ziņojumu par ES paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, kuru EK plāno publicēt 2023. gada rudenī.
Informācijai
Ik pusgadu ES Padomē prezidē kāda no 27 dalībvalstīm. No 2023. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ES Padomes prezidējošā valsts ir Zviedrija.
Šobrīd ES ir astoņas kandidātvalstis – Ukraina, Moldova, Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Bosnija un Hercegovina un Turcija. Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts 2022. gada 23. un 24. jūnija Eiropadomē, savukārt Gruzijai šajā Eiropadomē tika piešķirta ES perspektīva.
Foto: Josefine Stenersen