Ziņas Atbalsts Ukrainai
Ārlietu ministrijas logo

Olimpiskās spēles Parīzē tiks atklātas tieši pēc gada. Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri, atzinīgi vērtējam Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) neseno apstiprinājumu, ka Krievija un Baltkrievija nesaņems oficiālus ielūgumus uz 2024. gada Parīzes vasaras olimpiādi. Tomēr mūs dziļi satrauc SOK ieteikums dot iespēju Krievijas un Baltkrievijas sportistiem iekļūt starptautiskās sacensībās neitralitātes aizsegā. Šāda pieeja ir neattaisnojama, jo Krievija un tās līdzdalībniece Baltkrievija turpina nežēlīgu karu pret Ukrainu, lai iznīcinātu suverēnu nāciju – olimpiskās kustības dalībnieci.

Kamēr Krievijas agresija un zvērības, kas vērstas pret Ukrainai un tās tautu, tostarp tās sporta kopienu, ir tikai pasliktinājušās, nav pamatojuma atvieglot nekādus ierobežojumus pret Krieviju un Baltkrieviju, tostarp tos, ko SOK noteica pirms vairāk nekā pusotra gada. Mēs nevaram ignorēt to, ka šos sportistus atbalsta viņu valdības, kā arī uzņēmumi, kas atbalsta pašreizējos režīmus Krievijā un Baltkrievijā. Turklāt pēdējo gadu laikā esam vērojuši, kā Krievija izmanto “neitrālu” sportistu klātbūtni starptautiskās sacensībās savā valsts propagandā, kas ietver agresora armijas slavināšanu un militārās vervēšanas veicināšanu. Piedalīšanās aizliegums Krievijas sportistiem, kuri pašlaik pilda militāro dienestu, to pienācīgi nenovērš.

Izsakām atzinību SOK mēģinājumiem noskaidrot agresornāciju sportistu neitralitātes statusu. Tomēr atgādinām arī par 36 valstu, tostarp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kopīgu paziņojumu maijā, kurā bija minētas palikušās bažas, piemēram, par sportistu sakariem ar militāro sektoru, valsts finansējumu un cita veida oficiālu atbalstu gan sportistiem, gan palīgpersonālam utt.

Turklāt mēs nevaram ignorēt pieaugošās sportistu un sporta organizāciju bažas visā pasaulē par iespējamo lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem starptautiskā mērogā sacensties kopā ar ukraiņiem, kuriem ir jāaizstāv sava valsts un brīvība. Krievijas agresijas kara dēļ pret Ukrainu dzīvību zaudējuši arī simtiem Ukrainas sportistu un apzinātos uzbrukumos civilajai infrastruktūrai iznīcinātas vai bojātas Ukrainas sporta būves. Daudziem sportistiem no Ukrainas joprojām nav iespējams piedalīties sporta pasākumos, jo Krievija ir uzbrukusi viņu valstij.

Mēs esam neapmierināti ar SOK nesenajiem izteikumiem, kas noniecina mūsu nāciju bažas un nosauc mūsu nostāju par “nožēlojamu”, apsūdzot mūs dubultstandartos. Mūsu valstis aktīvi strādā, lai veicinātu mieru un stabilitāti visā pasaulē, jo ir noteikumos balstītas starptautiskās sabiedrības atbildīgas locekles. Pašreiz galveno uzmanību pievēršam Ukrainas atbalstīšanai, jo Krievijas karš Ukrainā ir vēl nebijuša vēriena bruņots konflikts kopš Otrā pasaules kara.

Vēlme mainīt robežas ar varu, kā arī šāda mēroga kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci ir rupjš Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums un grauj Olimpiskās kustības pamatprincipus.

Tādēļ mēs aicinām SOK kā vienu no lielākajām un ietekmīgākajām sporta organizācijām pasaulē saglabāt savus ierobežojošos pasākumus, kamēr Krievija turpinās neizprovocēto, nepamatoto un nelikumīgo agresijas karu, un neļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties Olimpiskajās spēlēs nekādā statusā. Visas starptautiskās sabiedrības pienākums un atbildība ir nodrošināt, lai Olimpiskās spēles paliktu kā sportiskuma, izcilības un cieņas simbols.

Mēs stingri aicinām jūs aizsargāt Olimpiskās Hartas principus un sacensību integritāti un pārvērtēt pieeju attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību gaidāmajās Olimpiskajās spēlēs. Tas jādara Ukrainas sporta kopienas, visas pasaules sportistu un nākamo paaudžu labā, kuras ir pelnījušas dzīvot pasaulē, kur agresija kā politisks instruments ir pilnībā diskreditēta un ir saglabātas vērtības, kas mums ir dārgas kā olimpiskās kustības daļa.

 

Marguss Cahkna
(Margus Tsahkna)

Igaunijas Republikas
ārlietu ministrs

Arturs Krišjānis Kariņš
Latvijas Republikas
Ministru prezidents,
ārlietu ministra p.i.

Gabrieļus Landsberģis
(Gabrielius Landsbergis)
Lietuvas Republikas
ārlietu ministrs