Jūlijs Straume

2. jūlijā dzimis Jūlijs Straume (1874–1970) – viens no interesantākajiem un savdabīgākajiem latviešu lietišķās mākslas meistariem. Viņš dzimis Druvienā, “Ķempju” mājās, mācījies Pēterburgā un Parīzē. No 1907. līdz 1923. gadam dzīvojis un strādājis Tiflisā (kopš 1936. gada – Tbilisi), Kaukāzā, un vācis Kaukāza tautu lietišķās mākslas priekšmetus. Bijis viens no Kaukāza mājsaimniecības mākslas muzeja dibinātājiem, vēlāk arī direktors.

1916. gadā J. Straumem piešķirts Tiflisas goda pilsoņa tituls.

Jūlijs Straume ir saistīts arī ar ārlietu dienestu, jo no 1921. gada maija līdz 1922. gada aprīlim bija konsula vietas izpildītājs Gruzijā.

“…Prombraucot vice-konsuls Puriņa kungs atstāja manā pārziņā Latvijas konsulātu Gruzijā, lai turpinātu bēgļu prombraukšanu un lai aizstāvētu to Latvijas pavalstnieku intereses, kas paliek dzīvot Gruzijā”

No 1921. gada 15. jūnija Jūlija Straumes rakstītā ziņojumu Ārlietu ministrijai
(LVVA, 2570 .f., 14. apr., 1215. l., 27 .lp.)

Pēc vicekonsulāta slēgšanas 1923. gadā J. Straume atgriezās Latvijā, strādāja par zīmēšanas, mākslas un stilu vēstures, mēbeļu konstrukciju un projektu skolotāju Rīgas pilsētas amatniecības skolā, arī vispārizglītojošās skolās. Popularizēja Austrumu paklāju aušanas tehniku. Vadīja paklāju aušanas kursus un darbnīcas Rīgas pilsētas amatniecības skolā, Latviešu sieviešu nacionālajā līgā, arī Rīgas Termiņcietumā.

J. Straumes darbi bijuši izstādīti latviešu lietišķās mākslas izstādēs Briselē (1930), Oslo (1933), bet Starptautiskajā dekoratīvās mākslas izstādē Parīzē 1925. gadā viņa paklājus novērtēja ar zelta medaļu.

Pēc Otrā pasaules kara J. Straume bija Doma muzeja direktors, vēlāk mākslas vēsturnieks un restaurators Vēstures muzejā.

2024. gadā Latvijā, Gruzijā un Azerbaidžānā norisinās J. Straumes 150. gadadienai veltīti pasākumi: