2024. gada 3. un 4. aprīlī Briselē ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš piedalījās NATO ārlietu ministru sanāksmē, kurā sabiedrotie apsprieda aktuālās drošības un aizsardzības prioritātes, gatavojoties jūlijā gaidāmajam NATO samitam Vašingtonā. Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, K. Kariņš uzsvēra nepieciešamību NATO vienoties par ilgtermiņa Krievijas iegrožošanas stratēģiju.
Sanāksmes centrālie jautājumi bija NATO aizsardzības spēju stiprināšana, NATO lomas nostiprināšana ilgtermiņa atbalstā Ukrainai un sadarbības stiprināšana ar NATO partnervalstīm Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Latvijai būtiskākais temats bija Alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, kas ietver sabiedroto militārās klātbūtnes palielināšanu NATO austrumu flangā, pretgaisa un pretraķešu aizsardzības stiprināšanu, darbu jauno reģionālo aizsardzības plānu izpildē un investīciju palielināšanu aizsardzībā. 2024. gadā pirmo reizi kopš Aukstā kara laikiem lielākā daļa NATO valstu investīcijas aizsardzībā pārsniegs 2% no IKP.
Sanāksmes laikā ārlietu ministri svinīgā ceremonijā atzīmēja Vašingtonas līguma parakstīšanas 75. gadadienu, ar ko oficiāli tika izveidota NATO.
"Atzīmējot Alianses 75. gadadienu, ir skaidrs, ka NATO un transatlantiskās saites ir spēcīgākas, nekā jebkad agrāk. Sabiedrotie pēdējo gadu laikā ir būtiski stiprinājuši savas aizsardzības spējas un ir vienoti apņēmībā aizsargāt katru centimetru Alianses teritorijas no jebkāda ārēja drauda,” uzsvēra ārlietu ministrs.
Svinīgā uzrunā NATO ārlietu ministriem K. Kariņš pauda pateicību par Latvijas uzņemšanu NATO pirms 20 gadiem un par sabiedroto apņēmību stiprināt Alianses austrumu flangu. Ministrs akcentēja Latvijas ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā, tai skaitā aktīvo dalību NATO operācijās un vērienīgos ieguldījumus aizsardzībā.
K. Kariņš uzrunā uzsvēra nepieciešamību turpināt uzsāktās diskusijas par NATO stratēģiju pret Krievijas radītajiem apdraudējumiem sabiedroto drošībai: “Neatkarīgi no situācijas Ukrainā Krievija saglabāsies kā nozīmīgākais ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajā telpā. Lai ierobežotu Krievijas spējas atjaunot tās bruņotos spēkus, novērstu tās mēģinājumus šķelt mūsu sabiedrības un apiet sankcijas, NATO nepieciešams vienoties par ilgtermiņa Krievijas iegrožošanas stratēģiju. Tikai ar vienotu un stingru pieeju mēs spēsim apturēt Krievijas impēriskās ambīcijas.”
Sanāksmes laikā norisinājās NATO–Ukrainas padomes sēde, kurā Ukrainu pārstāvēja ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. NATO valstu ministri uzklausīja D. Kulebas izvērtējumu par aktuālo situāciju kara gaitā un Ukrainas bruņoto spēku akūtajām vajadzībām frontē. Sabiedrotie apliecināja gatavību atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, nodrošinot akūtu militāro atbalstu, tostarp pretgaisa aizsardzību un artilērijas lādiņus. Sanāksmē uzsvēra nepieciešamību meklēt ilgtspējīgus risinājumus, lai stiprinātu Ukrainas spējas kaujas laukā un tuvinātu Ukrainu dalībai NATO. K. Kariņš informēja par Latvijas vadītajām iniciatīvām Ukrainas atbalstam, tai skaitā Dronu koalīciju un liela mēroga Ukrainas karavīru apmācību. Latvija vismaz turpmākos trīs gadus plāno Ukrainai sniegt militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP.
Sesijā ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem – Austrāliju, Dienvidkoreju, Japānu un Jaunzēlandi – un ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozefu Borelu tika pārrunātas sadarbības padziļināšanas iespējas un kopīgie drošības izaicinājumi. Sadarbības pamatā ir kopīgās vērtības: noteikumos balstītās starptautiskās kārtības, demokrātijas un likuma varas stiprināšana.
NATO samits Vašingtonā norisināsies no 9. līdz 11. jūlijam.
