8. maijs pasaules lielākajā daļā ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, kad atceramies, kā arī izvērtējam Latvijas sarežģīto vēsturi. 8. maijā pieminam Otrā pasaules kara nevainīgos upurus, pieminam visus kritušos, visus nobendētos, visus slepkavotos, visus nīdētos, trimdā un katorgā aizdzītos. 8. maijā domājam par Latvijas skaudro likteni, par tās tautai un zemei atņemto – svešie, noziedzīgie kari, kā arī nedabiskās, naidīgās ideoloģijas ir nokāvušas veselas paaudzes. Postīta un nīdēta, bet Latvija vienmēr ir spējusi atdzimt un atjaunoties. Tikai miers, savstarpējā cieņa, kā arī saticība ir Latvijas drošības un uzplauksmes droši balsti. Uzticība savai valstij un atbildība tautas priekšā ir mūsu zemes spēka saknes.
1945. gada 8. maijā Eiropā beidzās karš un iestājās miers. Rietumeiropa atguva neatkarību un brīvību. Latvijā un Baltijā tā nenotika, okupācija un vardarbība turpinājās. Tikai 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Savukārt 1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, de facto atjaunojot Latvijas valsts neatkarību.
1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, redzot trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot demokrātisko valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru un uzlabotu dzīves līmeni. Tas bija Eiropas projekta sākums un tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers un saticība. Tika sperts pirmais solis Eiropas Savienības izveidē.
Eiropas Kopiena jau 1985. gadā pieņēma lēmumu 9. maiju svinēt kā "Eiropas dienu". Tā simbolizē mieru un vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu starpā, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004. gada 9. maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.