Kopīgs paziņojums par žurnālistu drošību un piekļuvi informācijai Covid-19 krīzes laikā

Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, apakšā parakstījušies Draugu grupas žurnālistu drošībai un aizsardzībai priekšsēdētāji un dalībnieki aicina visas valstis aizsargāt žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošību, nodrošināt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un netraucētu piekļuvi informācijai gan tiešsaistē, gan tradicionālos medijos.

Brīviem, neatkarīgiem un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir neatsverama loma sabiedrības informēšanā Covid-19 krīzes laikā. Visiem ir tiesības uz saprotamu, pieejamu, savlaicīgu un ticamu informāciju par to draudu raksturu un līmeni, ko Covid-19 rada viņu veselībai, informāciju, kas dod viņiem iespēju sekot pierādījumos balstītiem norādījumiem par to, kā saglabāt savu drošību.

Sabiedrības veselība prasa sabiedrības uzticību. Uzticība ir būtiski svarīga, lai panāktu pienācīgu atbalstu sabiedrībai un to, ka sabiedrība ievēro valdības noteiktos pasākumus, palīdzot vīrusa izplatības ierobežošanā.

Uzticību nevar iegūt bez brīvu plašsaziņas līdzekļu nodrošinātas un garantētas pārskatāmības un atbildības. Savukārt brīviem un neatkarīgiem medijiem ir svarīga loma dezinformācijas apkarošanā, nodrošinot piekļuvi precīzai, faktos balstītai un pārbaudītai informācijai. Šajā ziņā ir būtiski, ka valdības un privātas organizācijas, vēršoties pret dezinformāciju, vispirmām kārtām pašas nodrošina uzticamu informāciju.

Mēs ar bažām vērojam, ka valstis aizvien vairāk ievieš ierobežojošus pasākumus, kuri nesamērīgi iegrožo vārda brīvību un liek šķēršļus žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem Covid-19 krīzes atspoguļošanā. Žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku, īpaši sieviešu, aizturēšanu, vajāšanu un ietekmēšanu, kā arī nomelnošanas kampaņas, lai diskreditētu viņu darbu, un ārvalstu žurnālistu izraidīšanu Covid-19 atspoguļojuma dēļ vai saukšanu pie kriminālatbildības par iespējami nepatiesu informāciju tiešsaistē vai tradicionālos medijos var uzskatīt par cilvēktiesību pārkāpumiem. Demokrātiskā sabiedrībā nedrīkst būt vietas nesodāmībai.

Piekļuve internetam ir būtiska, lai nodrošinātu, ka informāciju sasniedz tos, kurus ietekmē vīruss. Valdībām jāizbeidz interneta bloķēšana, iespējami plašāk jānodrošina piekļuve interneta pakalpojumiem un jāveic pasākumi, lai mazinātu ‘digitālo šķirtni’, tostarp novēršot dzimumu nevienlīdzību.

Turklāt žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu darbinieki, atrazdamies Covid-19 krīzes apkarošanas priekšējās līnijās, ir pakļauti ievērojamam fiziskam un psiholoģiskam riskam. Viņi strādā ārkārtīgi sarežģītos apstākļos daļēji tāpēc, ka viņiem trūkst sanitāro aizsardzības līdzekļu un attiecīgas apmācības, bet arī psiholoģiskās spriedzes dēļ, ko radījusi strauji mainīgā situācija.

Ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Covid-19 pandēmijas dēļ nevajadzētu izmantot kā ieganstu, lai ierobežotu vārda brīvību un sašaurinātu žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku darbības vidi. Atsevišķu valstu sabiedrībai un starptautiskajai sabiedrībai kopumā ir būtiski svarīgi, lai valdības saglabātu brīvu, drošu un labvēlīgu vidi žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku darbībai un nodrošinātu viņiem iespēju bez nevēlamas iejaukšanās ziņot par Covid-19 jautājumiem un informēt par atbildes pasākumiem un sekām.  

Mēs augstu vērtējam virkni iniciatīvu, ko saistībā ar Covid-19 uzsākušas starptautiskās organizācijas, piemēram, UNESCO, un pilsoniskās sabiedrības un mediju apvienības, kā arī sociālo mediju uzņēmumi un kas vērstas žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošības atbalstam. Īpaši atzinīgi vērtējami projekti mediju stiprināšanai jaunattīstības valstīs, reaģējot uz Covid-19 krīzi, – tādi kā tie, ko īsteno UNESCO Starptautiskā komunikāciju attīstības programma.

Mēs arī apsveicam kopīgo paziņojumu, ko 19. martā publicējuši ANO īpašais ziņotājs vārda brīvības jautājumos Deivids Kejs (David Kaye), EDSO pārstāvis mediju brīvības jautājumos Arlems Dezirs (Harlem Désir) un Amerikas Cilvēktiesību komisijas īpašais ziņotājs vārda brīvības jautājumos Edisons Lanca (Edison Lanza), kā arī 27. martā publicēto UNESCO ģenerāldirektores vietnieka komunikācijas un informācijas jautājumos Moeza Šakšuka (Moez Chakchouk) preses relīzi un paziņojumus.

Mēs pievienojamies viņu aicinājumam, ka valdībām jāpieliek īpašas pūles, lai aizsargātu žurnālistu darbu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā, un mēs saglabājam stingru apņēmību šajā izšķirošajā laikā aizsargāt mediju brīvību un žurnālistu drošību.

Parakstījušas Austrija, Francija, Grieķija, Lietuva un Zviedrija attiecīgi kā priekšsēdētājas un līdzpriekšēdētājas Ņujorkas, Ženēvas, Vīnes (EDSO) un Parīzes Draugu grupām žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošībai.

Pielikums:

Līdzparakstītājas un dalībnieces četrās Draugu grupām žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku drošībai UNESCO Parīzē, ANO Ņujorkā un Ženēvā un EDSO Vīnē – alfabētisks saraksts