- Dalība ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadā ir viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem, kas minēts arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam. Latvija aktīvi izmanto ANO, lai aizstāvētu nelielo valstu intereses, veidotu solidaritāti globāli Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes aizstāvībai un Krievijas agresijas nosodīšanai. Tas ir arī viens no apsvērumiem, kāpēc Latvija kandidē uz ANO DP. Dalības ANO DP mērķis ir panākt, lai mūsu reģionam svarīgākie jautājumi – atbalsts Ukrainai, starptautisko tiesību stiprināšana, seksuālās vardarbības konfliktos izskaušana, kiberdrošība, dezinformācijas apkarošana – būtu ANO DP uzmanības lokā.
- Kandidatūra ANO DP veicina Latvijas sadarbību ārpolitiskajā un drošības jomā ar sabiedrotajiem – ASV, Apvienoto Karalisti, Franciju, Dāniju, kā arī paver jaunas sadarbības iespējas ar jauniem partneriem Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā.
- Krievijas karš pret Ukrainu graujoši pārkāpj ANO Statūtus un Krievijas kā pastāvīgās ANO DP valsts saistības. 2022.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju, kas paredz ikreiz, kad DP pastāvīgā locekle izmanto veto tiesības, šis jautājums ne vēlāk kā desmit dienu laikā automātiski nonāk Ģenerālās asamblejas darbakārtībā – lai tas tik vienkārši nepazustu no darba kārtības. Šīs iniciatīvas sagatavošana un virzībā aktīvi piedalījās arī Latvija. Šādai kārtībai jau ir bijis “veto atturošs” efekts, proti, šādā veidā Ģenerālā asambleja, bieži sauktai arī par pasaules parlamentu, ir bijusi iespēja nosodīt veto izmantošanu. Tas ir ticis darīts Krievijas veto gadījumos.
- Uzskatāms piemērs ir ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā 2022. gada 12. oktobrī atbalstītā rezolūcija ES 11/4, kas nosoda Krievijas organizētus “referendumus” okupētās Ukrainas teritorijās valsts austrumos un šo teritoriju aneksiju. Tāpat rezolūcijā ir prasība, lai Krievija nekavējoties izvestu spēkus no Ukrainas un ievērotu Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti. Rezolūciju atbalstīja 143 (vairāk nekā 70 %) ANO dalībvalstis, 35 atturējās un 5 (Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un Sīrija) balsoja pret.
- Kopumā kopš 2022. gada 24. februāra ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi 7 rezolūcijas, nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu un neatzīstot Krievijas brutālos mēģinājumus apdraudēt Ukrainas teritoriālo integritāti.
- Latvija pieder ANO reformatoru valstu grupai (ACT group), kas iestājas par lielāku ANO rīcībspēju, caurredzamību un atbildību (accountability, coherence, transparency). Latvija stingri iestājas par ANO reformām un ir vairākkārt aicinājusi nekavējoties sākt sarunas par ANO Drošības padomes reformu.
- Turklāt Latvija dara visu iespējamo, lai ierobežotu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju ievēlēšanu ANO institūcijās un forumos.
- Papildus, lai apturētu Krievijas nesodāmību, īpaši svarīgs ir Starptautiskās krimināltiesas darbs, kā arī starptautiskie centieni izveidot starptautisko tribunālu par Krievijas agresiju pret Ukrainu. Latvija aktīvi līdzdarbojas šajos procesos, lai iespējami drīz būtu ne tikai politiski, bet arī tiesu vērtējumi par Krievijas kriminālo karu Ukrainā un lai Krieviju varētu saukt pie atbildības visos iespējamos starptautiskajos formātos.
Publicēts: 16.07.2024.
