1995. gada 10. februārī Latviju uzņēma Eiropas Padomē. Latvijai bija svarīgi iekļauties Eiropas demokrātisko valstu saimē, lai varētu uzsākt sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
No 2023. gada maija līdz novembrim Latvija otro reizi veica prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Padomes Ministru komitejā. Latvijas prezidentūras nacionālās prioritātes bija demokrātijas un likuma varas stiprināšana; vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas Padomes digitālās darba kārtības veicināšana; Eiropas Padomes reformu virzība.
Latvijas prezidentūras darbs Eiropas Padomes Ministru komitejā notika sarežģītā laikā – norisinoties Krievijas agresijas karam pret Ukrainu. Latvijas galvenais uzdevums bija nodrošināt visu iespējamo atbalstu Ukrainai, tostarp Eiropas Padomes ietvaros. Latvijas prezidentūra īpašu uzmanību pievērsa Krievijas atbildības jautājumam, jo īpaši Eiropas Padomes Zaudējumu reģistra izveidei, lai dokumentētu zaudējumus un kaitējumu, kas radušies Krievijas agresijas kara rezultātā pret Ukrainu. Zaudējumu reģistra darbības uzsākšana ir viens no Latvijas prezidentūras būtiskākajiem sasniegumiem. Tas ir svarīgs solis ceļā uz starptautiska kompensācijas mehānisma izveidi.
Informācijai
Šogad Eiropas Padomei kā vecākajai politiskajai organizācijai Eiropā aprit 75 gadi. Tā tika nodibināta 1949. gadā nolūkā veidot kopīgu demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. Šobrīd Eiropas Padome apvieno 46 Eiropas valstis.