2020. gada 30. septembrī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Igaunijas Republikas ārlietu ministru Urmasu Reinsalu (Urmas Reinsalu), kurš Latvijā uzturējās oficiālā vizītē. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, reģionālās sadarbības jautājumus, tostarp situāciju Baltkrievijā, kā arī pasniedza ikgadējo Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu.
“Esam gandarīti par Latvijas un Igaunijas Starpvaldību komisijas darbu, kas ir laba iespēja kopīgi risināt praktiskus jautājumus un veicināt pierobežas reģionu sadarbību. Tāpat ir pozitīvi vērtējams, ka no šā gada maija Latvijas eID karšu īpašnieki var elektroniski izmantot vairāk nekā 30 Igaunijas valsts iestāžu pakalpojumus,” pauda E. Rinkēvičs.
Runājot par sadarbību Covid-19 pandēmijas krīzes laikā, E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka Eiropas Savienības (ES) sabiedrības veselība ir prioritāte. “Ir svarīgi atrast pareizo balansu starp sabiedrības veselības interesēm, ekonomikas atveseļošanu un Šengenas integritātes atjaunošanu. ‘Baltijas burbuļa’ izveide un risinājuma piemērošana pierobežas pilsētām kā Valka un Valga apliecina mūsu spēju efektīvi sadarboties sarežģītos apstākļos reģionālā līmenī. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai Eiropā un pasaulē, mums jāņem vērā Covid-19 krīzes mācības. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam diskusijas Eiropas Savienībā par koordinētu pieeju attiecībā uz pārvietošanās brīvības ierobežojumu piemērošanu. Arī turpmāk ir nepieciešams saglabāt pietiekamu elastību, lai dalībvalstis spētu pienācīgi reaģēt uz Covid-19 izplatības tendencēm nacionālajā līmenī. Lēmumiem attiecībā uz ieceļošanas ierobežojumu atcelšanu uz Eiropas Savienības ārējām robežām primāri jābalstās epidemioloģiskajos kritērijos,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Pārrunājot situāciju Baltkrievijā, E.Rinkēvičs norādīja, ka ES ir jābūt vienbalsīgai un izlēmīgai attiecībā uz sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām, un viena valsts nedrīkst bloķēt sankciju pieņemšanu. “Eiropas Savienībai ir jāsadzird Baltkrievijas sabiedrības prasības ievērot demokrātiskās pamattiesības, un Eiropas Savienībai ir jāatbalsta jaunas prezidenta vēlēšanas starptautisko novērotāju klātbūtnē. Latvija neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu un šī “inaugurācijas” ceremonija tikai padziļina krīzi,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs.
Ministri pārrunāja Latvijas un Igaunijas ciešo sadarbību drošības politikas jomā, kā arī kopīgo dalību militāro spēku apmācībās, jo Krievijas militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā un notikumi Baltkrievijā apliecina, ka ir jāturpina stiprināt reģiona drošība, izmantojot dažādus sadarbības formātus. Tādējādi NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu klātbūtne joprojām sniedz neatsveramu ieguldījumu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā.
Lai popularizētu un izceltu abu valstu ekonomiskos sasniegumus tautsaimniecībā, ministri apņēmās strādāt pie Latvijas un Igaunijas ekonomiskās sadarbības veicināšanas balvas izveides.
Vizītes laikā abi ministri svinīgā ceremonijā pasniedza ikgadējo Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu, ko šogad saņēma latviešu valodas un kultūras pasniedzēja Tartu Universitātē Ilze Tālberga.
“Man ir patiess gods atklāt Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvas pasniegšanas ceremoniju. Esmu gandarīts, ka šī skaistā tradīcija ir ļāvusi mūsu valstīm kļūt vēl ciešākām un sekmējusi mūsu iedzīvotāju izpratni par notikumiem abās valstīs. Valodu balvai ir liela nozīme abu valstu literatūras un akadēmisko pētījumu popularizēšanā. Vienlaikus tā ir arī iespēja novērtēt mūsu mācībspēku un tulkotāju lomu divpusējo attiecību veicināšanā. Tāpēc pateicamies tiem mācībspēkiem un valodu pētniekiem Rīgā, Tallinā, Tartu un citās Latvijas un Igaunijas pilsētās, kas stiprina mūsu zināšanas vienam par otru un igauņu un latviešu valodām pievērš arvien jaunus talantīgus prātus. Arī turpmāk mums jācenšas iedvesmot mūsu tulkotājus, latviešu valodas skolotājus Igaunijā un igauņu valodas skolotājus Latvijā, kā arī latviešu un igauņu valodu pētniekus par viņu ieguldījumu valodu popularizēšanā. Man ir tas gods paziņot šī gada laureāti, kas ir latviešu valodas un kultūras pasniedzēja Tartu Universitātē Ilze Tālberga,” apbalvošanās ceremonija sacīja E. Rinkēvičs.
Informācijai
Ilze Tālberga latviešu valodu un kultūru Tartu Universitātē pasniedz kopš 2006. gada, iepazīstinot studentus ar latviešu valodu un kultūru, kā arī būtisku uzmanību veltot abu valodu zinātniskai pētniecībai un mācību materiālu sagatavošanai. I. Tālberga ir sagatavojusi mācību grāmatu “Latviešu valoda igauņu studentiem”, kas ir neatsverams atbalsts valodas apgūšanā, ņemot vērā, ka pirmā latviešu valodas mācību grāmata tapusi pirms vairāk nekā 80 gadiem. Šī gada aprīlī I.Tālberga aizstāvēja promocijas darbu “Par latviešu valodas vārdisko priedēkļu ekvivalentiem igauņu valodā” Tartu Universitātē, bet 2019. gadā tulkojusi Noras Ikstenas romānu “Mātes piens” kopā ar igauņu dzejnieku Contra (Margus Konnula) un Ievas Melgalves romānu “Literārā akadēmija”.
Balva par ieguldījumu latviešu un igauņu valodu popularizēšanā tika pasniegta jau vienpadsmito reizi. Valodu balvas mērķis ir abu valstu divpusējās sadarbības stiprināšana, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi un izmantošanu, latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tulkotāju aktivitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā, kā arī lai sekmētu latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā. Valodu balvas vērtība ir 3000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi.