Ikgadējo Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu šogad saņem Tartu Universitātes profesors, valodnieks un dzejnieks Karls Pajusalu (Karl Pajusalu). Svinīgā ceremonijā laureātam balvu Cēsīs, sarunu festivālā LAMPA, pasniedza Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže un Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna).
Valodu balvas vērtība ir 5000 eiro, un tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Šogad to pasniegs jau 15. reizi.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Man ir patiess gods kopā ar manu kolēģi Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu šogad Valodu balvu pasniegt tieši sarunu festivālā LAMPA. Proti, ar Valodu balvu mēs sakām paldies tiem latviešiem un igauņiem, kas ar savu ikdienas darbu palīdz mums labāk izprast un sarunāties vienam ar otru, stiprinot gan mūsu abu valstu divpusējo sadarbību, gan kopumā veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi un pielietošanu. Prasmes saprasties un sadarboties ar dažādiem partneriem šodien ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, kad sabiedrība sarunājas tik dažādos kanālos, formātos un dzīvo dažādās informatīvās telpās”.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna: “Lai gan mūsu valodas ir atšķirīgas, mēs – Igaunija un Latvija – vienmēr esam bijuši un esam palikuši ļoti labi draugi un kaimiņi. Esmu gandarīts par Latvijas un Igaunijas Valodas balvu, kas nodrošina, ka valoda nekļūst par barjeru, bet tieši pretēji – ka valoda iedvesmo un stiprina igauņu kultūru Latvijā un latviešu kultūru Igaunijā”.
M. Cahna Latvijā ieradies darba vizītē, kuras laikā viņš kopā ar B.Braži sarunu festivālā LAMPA piedalījās arī paneļdiskusijā “Neko par mums bez mums. Mazo valstu loma ANO. Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva.”
Valodu balvas laureāts Karls Pajusalu
Karls Pajusalu kopš 2000. gada ir Tartu Universitātes igauņu valodas vēstures un dialektoloģijas profesors. Kā valodnieks iesaistījies daudzās Latvijas un Igaunijas lingvistikas norisēs, lasījis lekcijas par igauņu valodu Latvijas Universitātē. Būdams Starptautiskās lībiešu draugu biedrības valdes loceklis, regulāri piedalās lībiešu pasākumos un popularizē lībiešus, lībiešu valodu un kultūru dažādās valstīs, vadījis zinātnisku projektu lībiešu valodas kopējās gramatikas izstrādei. 2009. gadā kopā ar Eberhardu Vinkleru (Eberhard Winkler) sastādīja Salacas lībiešu valodas vārdnīcu. Ar pseidonīmu Ķempju Kārlis ir autors vai līdzautors trim grāmatām Salacas lībiešu valodā – “Salats joug kolm aģa”(Salacas upes trīs krasti, 2013), “Toini Sina” (Cita tu, 2013), “Ēzkyrdiz vīzd” (Tuvības veidi, 2023), kā arī līdzautors izdevumam “Trilium / Trillium”. Uzskatāms par vienīgo dzejnieku, kurš raksta par zudušu uzskatītajā Salacas lībiešu valodā. Viņa dzejoļi tulkoti arī igauņu un latviešu valodā.
Par Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu
Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva dibināta 2010. gadā. Valodu balvas mērķis ir stiprināt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi un pielietošanu, latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tulkotāju aktivitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā. Tāpat Valodu balvai ir liela nozīme, lai popularizētu abu valstu akadēmiskos pētījumus un literatūru. Tā ir arī iespēja novērtēt mūsu tulkotāju, valodnieku un valodu skolotāju lomu, veicinot interesi par mūsu valstu valodu bagātību, kā arī sekmējot Latvijas–Igaunijas divpusējās attiecības. Valodu balva arī ļauj sekmēt latviešu un igauņu valodu pētnieku un valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā.
Iepriekš Valodu balvu ir saņēmuši Maima Grīnberga (2009, 2012), Guntars Godiņš (2010, 2013, 2018), Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun) (2011), Marguss Konnula (Margus Konnula) ar pseidonīmu Contra (2014), Valts Ernštreits (2015), Livija Vītola (Livia Viitol) (2016), Rūta Karma (2017), Ilze Tālberga (2019), Lembits Vaba (Lembit Vaba) (2020), Daila Ozola (2021) un izdevniecība “Hea Lugu” (2022).
