2021. gada 14. aprīlī videokonferences formātā notika Latvijas un Nīderlandes Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latviju sarunās pārstāvēja valsts sekretāra vietnieks-politiskais direktors Jānis Mažeiks, savukārt Nīderlandi – politiskais direktors Tajss van der Plass (Thijs van der Plas).
Konsultācijās tika apspriesta Latvijas un Nīderlandes divpusējā un reģionālā sadarbība, kā arī sadarbība starptautiskajās organizācijās. J. Mažeiks pozitīvi novērtēja Latvijas un Nīderlandes ciešās attiecības un izteica pateicību Nīderlandei, kas pirms simts gadiem – 1921. gada 24. martā – atzina Latvijas Republiku de iure.
Pēc divpusējo aktualitāšu un Covid-19 situācijas Eiropā pārrunāšanas amatpersonas pievērsās drošības politikas jomai, īpašu uzmanība veltot drošības politikas jautājumiem Eiropas Savienības (ES) Kopējās drošības un aizsardzības politikas un NATO sadarbības ietvaros. J. Mažeiks uzsvēra, ka Latvijas prioritāte ir NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas stiprināšana. Latvija atbalsta NATO kopējā finansējuma palielināšanu aizsardzībai un turpina stiprināt savas nacionālās spējas. Tāpat ES ir jāturpina strādāt savu drošības spēju stiprināšanā, uzlabojot noturību un rīcībspēju krīzes situācijās, kā arī sniedzot ieguldījumu ES kaimiņu reģionu stabilitātes sekmēšanā.
Politiskie direktori bija vienisprātis, ka transatlantiskā vienotība ir neaizstājama Eiropas un pasaules drošībai. Tika uzsvērta nepieciešamība turpināt ciešu sadarbību ar Lielbritāniju. Sarunās politiskie direktori pievērsās situācijai Austrumu partnerības valstīs un Austrumu partnerības sadarbības formāta nākotnes perspektīvām. J. Mažeiks uzsvēra, ka ES jādomā, kā efektīvāk atbalstīt asociēto Austrumu partnerības valstu reformu procesus. Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais direktors pauda bažas par Krievijas iespējamajiem tālākiem mēģinājumiem destabilizēt situāciju Austrumukrainā. Tāpat J. Mažeiks minēja, ka Latvija turpinās atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību.
Pārrunājot sadarbību cilvēktiesību jautājumos, J. Mažeiks augsti novērtēja Nīderlandes nozīmīgo lomu ES Globālā cilvēktiesību sankciju režīma ierosināšanā un izstrādē, kā arī pauda atvērtību turpmākai sadarbībai ES ietvarā.