2024. gada 1. jūlijā Berlīnē ārlietu ministre Baiba Braže ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku (Annalena Baerbock) pārrunāja abu valstu divpusējo sadarbību drošības un ekonomikas jautājumos, kā arī sadarbību ES un NATO. Saistībā ar aktuālo situāciju Ukrainā abas amatpersonas ir vienisprātis – jāturpina darbs Ukrainas atbalstam un darbs, lai Krieviju sauktu pie atbildības visos iespējamos starptautiskajos formātos.
Pārrunājot drošības jautājumus, B. Braže pateicās A. Bērbokai par Vācijas nozīmīgo ieguldījumu NATO robežvalstu aizsardzībā un ES Austrumu flanga drošībā. Ministre atzinīgi novērtēja Vācijas līderību, vadot NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu Lietuvā – tas ir nozīmīgi, lai ilgtermiņā atturētu Krieviju. Tāpat B. Braže uzsvēra, ka Vācijas īstenotā Baltijas gaisa patrulēšanas misija Lielvārdē ievērojami veicina NATO atturēšanas un aizsardzības spējas. Ministres bija vienisprātis, ka nepieciešams stiprināt ES militārās industrijas kapacitāti, tajā skaitā izstrādājot nākamo ES daudzgadu budžetu, ES reformu un ES paplašināšanās kontekstā.
“Vācija ir Latvijas sabiedrotais un stratēģisks partneris – mūsu attiecībām ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, kas aizsākās 1921. gadā. Esam pateicīgi par līdz šim sniegto Vācijas ieguldījumu, lai aizsargātu un stiprinātu Latvijas un visa reģiona drošību. Mūsu abu valstis ir vienotas izpratnē par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā un ES kopumā. Krievijas politika ir karš. Krievijas ārpolitika kļūst arvien destabilizējošāka, tai skaitā īstenojot regulārus un arvien agresīvākus hibrīddraudus un kiberuzbrukumus, lai panāktu satraukumu sabiedrībā un radītu šaubas par sabiedroto atbalstu Ukrainai. Mums šobrīd nav tiešu militāru draudu, un tas ir pateicoties tam, ka Ukraina ir veiksmīga kaujas laukā – Ukraina cīnās arī par mums visiem. Tādēļ mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu ne tikai politiski, militāri un finansiāli, bet ir jāspēj iegrožot Krieviju un izjaukt tās taktiku - radīt ietekmi uz sabiedrības noturētspēju. Liela loma te ir arī medijiem un ikvienam sabiedrības loceklim,” uzsvēra Baiba Braže.
Tāpat B. Braže akcentēja, ka jebkurš stratēģisks ieguldījums valstu aizsardzībā ir ieguldījums arī valstu ekonomikā, piemēram, inovatīvos produktos, modernās tehnoloģijās, aizsardzības industrijā kopumā, attīstības sadarbības grantu projektos: “Ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība ir katras valsts un visas ES darbakārtībā, taču vienmēr ir jāpatur prātā princips – “drošība ir pirmajā vietā”. Īpaši svarīgi šo ievērot saistībā ar ES pieņemtajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju – lai tās netiktu apietas. Latvijas un visas ES drošības interesēs ir samazināt ekonomisko atkarību no Krievijas. Tās spēju mazināšana, tai skaitā attiecībā uz Krievijas ieņēmumiem budžetā, izmantojot sankcijas, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.
Pārrunājot gatavošanos NATO samitam Vašingtonā, B. Braže uzsvēra, ka prioritāri būtu jāvienojas par turpmāko rīcību visas Alianses atturēšanas un aizsardzības stiprināšanā, jāvienojas par visaptverošu ilgtermiņa atbalsta pakotni Ukrainai, kā arī par stratēģiju turpmākai Krievijas iegrožošanai.
B. Braže uzsvēra, ka Latvijas investīcijas aizsardzībā 2024. gadā sasniedz 3,17 % no IKP, un tas ir ieguldījums arī visa reģiona drošībā. Viņa arī pieminēja, ka nesen parakstītajā divpusējā līgumā par militāro palīdzību Ukrainai Latvija apņēmusies līdz 2026. gadam šim mērķim piešķirt 0,25 % no IKP.
B. Braže augstu novērtēja Vācijas līderību, sniedzot militāro atbalstu Ukrainai, arī Vācijas dalību dronu koalīcijā. Tāpat B. Braže atzinīgi novērtēja Ukrainas rekonstrukcijas konferences rezultātus Berlīnē š.g. jūnijā.
Abas ministres pauda gandarījumu par G7 valstu panākto vienošanos par iesaldēto Krievijas aktīvu novirzīšanu Ukrainas atbalstam.
Ministres pauda gandarījumu par ES panākto vienošanos gan attiecībā uz 14. sankciju pakotni pret Krieviju, gan 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, taču ir jāturpina ekonomiskais spiediens uz Krieviju un politiskais spiediens uz Lukašenko režīmu.
Abas ārlietu ministres pārrunāja arī Šveicē notikušo pirmo Ukrainas Miera samitu. Ministres bija vienisprātis, ka samits ir izdevies un jāturpina pēc iespējas plašākā mērogā palielināt atbalstu ANO Statūtiem un starptautiskajos noteikumos balstītajam procesam kā jebkura miera plāna vienīgajam ilgtspējīgam risinājumam.
Pārrunājot ekonomisko sadarbību, B. Braže uzsvēra, ka Vācija ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem un ārvalstu investoriem – Latvija ir droša un stabila valsts starptautiskām investīcijām un spēj piedāvāt inovatīvus pakalpojumus. Mums ir jāizmanto potenciāls, lai vēl vairāk paplašinātu mūsu sadarbību.
Arī tiekoties ar Federālās ekonomikas un klimata politikas ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri (Franziska Brantner), fokusā bija iespējas turpmāk stiprināt ekonomisko sadarbību, īpaši aizsardzības industrijas, zaļās enerģijas un digitalizācijas jomā.
Vizītes noslēgumā ar Bundestāga Eiropas lietu komisijas vadītāju Antonu Hofreiteru (Anton Hofreiter) Baiba Braže pārrunāja aktuālos ES jautājumus, proti, ES paplašināšanās un reformas jautājumus, kā arī gaidāmās Ungārijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātes.
Kā minēts iepriekš, vizītes ietvaros B.Braže uzstājās arī Vācijas Nacionālās drošības stratēģijas konferences paneļdiskusijā par drošības un sabiedrības noturētspējas jautājumiem, tai skaitā medijpratību un efektīvu cīņu pret dezinformāciju.
