2020. gada 15. oktobrī notika Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Ziemeļmaķedonijas ārlietu ministra Bujara Osmani (Bujar Osmani) tikšanās video tiešsaistē. Sarunas laikā tika apspriestas abu valstu divpusējās attiecības, Ziemeļmaķedonijas Eiropas Savienības (ES) integrācijas jautājumi, kā arī aktualitātes ES paplašināšanās jautājumos attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm.
Sarunā E. Rinkēvičs apsveica Ziemeļmaķedonijas ārlietu ministru B. Osmani ar stāšanos amatā, atzīmēja labās starpvalstu attiecības un izteica gatavību veicināt politisko dialogu un visa veida sadarbību arī turpmāk. “Latvija ir atvērta arī turpmāk piedāvāt Ziemeļmaķedonijai savu ekspertīzi un ES integrācijas pieredzi. Jau šobrīd Latvija ir iesaistīta pieredzes apmaiņas projektos iekšlietu nozarē, finanšu pārvaldes jomā, kā arī jauno Ziemeļmaķedonijas profesionāļu sagatavošanā Eiropas tiesībās un ekonomikā,” norādīja E. Rinkēvičs. Ministri vienojās par nepieciešamību intensificēt ekonomiskās attiecības. Latvijas ārlietu ministrs īpaši uzsvēra sadarbības iespējas digitālajā ekonomikā un jomās ar augstu pievienoto vērtību. E. Rinkēvičs ielūdza Ziemeļmaķedonijas ārlietu ministru B. Osmani ar biznesa delegāciju apmeklēt vizītē Latviju, kad epidemioloģiskā situācija to ļaus.
Amatpersonas parunāja ES paplašināšanās jautājumos, ņemot vērā šā gada 6. oktobrī Eiropas Komisijas publicēto 2020. gada Komunikāciju par ES paplašināšanos ar valstu reformu progresa izvērtējumiem un investīciju plānu Rietumbalkāniem, kā arī ES sarunu ietvaru sagatavošanu Albānijai un Ziemeļmaķedonijai. E. Rinkēvičs pauda atbalstu ES perspektīvai Rietumbalkāniem, balstoties individuālā pieejā un kritēriju izpildē. “ES perspektīva Rietumbalkāniem veicina pozitīvas pārmaiņas reģionā, motivē valstis īstenot reformas, pievērsties labām kaimiņattiecībām, reģionālajai un visas Eiropas sadarbībai, kas kopumā ir ceļš uz mieru, stabilitāti, labklājību,” atzīmēja E. Rinkēvičs.
Ministrs pauda gandarījumu par 2020. gada marta Padomes lēmumu par sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, kas ir spēcīgs un ticams ES perspektīvas apliecinājums ne tikai šīm divām valstīm, bet visam Rietumbalkānu reģionam. Tāpat ministrs atzīmēja, ka svarīgi virzīties uz priekšu Ziemeļmaķedonijas ES integrācijas procesā pēc iespējas ātrāk noturot Starpvaldību konferenci, kas ļautu padziļināt ar ES integrāciju saistītās reformas.