2021. gada 14. janvārī Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto Plānu darbam ar diasporu 2021.-2023. gadam.
Plāns ir pirmais visaptverošais starpnozaru politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Diasporas likumu un apkopo visu ar diasporas jautājumiem saistīto iestāžu un organizāciju darba uzdevumus. Plāns atbalsta diasporas daudzveidīgās vajadzības likumā noteikto diasporas politikas mērķu sasniegšanai, aptver līdz šim īstenotās un plānotās valsts, diasporas un nevalstisko organizāciju iniciatīvas, kā arī iezīmē tos uzdevumus un prioritātes, ko nosaka diasporas dinamiskā attīstība globālo apstākļos.
Ārlietu ministrija plāna sagatavošanā nodrošināja plašu diasporas un ar attiecīgo nozari saistīto nevalstisko organizāciju iesaisti. Darbs norisinājās no 2019. gada novembra līdz 2020. gada jūnijam piecās tematiskās darba grupās. Mijiedarbojoties valsts sektoram un diasporas organizācijām, veiksmīgi apzināti un plānā iekļauti tādi uzdevumi, kas ir identificēti kā īpaši svarīgi un aktuāli diasporai.
Atbilstoši Diasporas likumā ietvertajiem diasporas politikas uzdevumiem plāna aktivitātes ir strukturētas četros rīcības virzienos:
- latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas;
- diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana;
- diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā;
- atbalsts remigrācijai.
Apzinoties demogrāfisko situāciju valstī, lielo ārvalstīs mītošo tautiešu skaitu un straujos asimilācijas procesus, valsts uzdevums ir saglabāt un uzturēt diasporas saikni ar Latviju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta satīklošanai, latviešu valodas, identitātes un latvietības uzturēšanai, jaunatnes piesaistei un diasporas aktīvākai iesaistei Latvijas tautsaimniecībā. Ir paredzams, ka plānā iekļautie apjomīgie remigrācijas atbalsta pasākumi būs būtiski priekšnoteikumi remigrācijas veicināšanai.