2021. gada 18. jūnijā norisinājās šī gada otrā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde, ko vadīja tās priekšsēdētaja, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Priekšsēdētāja pateicās diasporas organizācijām par darbu un iniciatīvu un aicināja arī turpmāk aktīvi līdzdarboties diasporas politikas īstenošanā.
Sēdes laikā tika aktīvi diskutēts par diasporas politikas prioritārajiem jautājumiem un vienotajā starpinstitūciju budžetā 2022.–2024. gadam iekļaujamajām diasporas politikas iniciatīvām. Diasporas organizācijas, izvērtējot diasporas politiku īstenojošo iestāžu sagatavotos pieprasījumus budžetā, sniedza viedokli un priekšlikumus par jaunajām politiskajām iniciatīvām un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
DKP priekšsēdētājas vietnieks Miks Muižarājs aktualizēja darba grupas par attālināto darbu paveikto, norādot uz trīs galvenajiem mērķiem un darbības virzieniem:
palielināt attālināti Latvijā strādājošo diasporas pārstāvju īpatsvaru, nodrošinot informācijas pieejamību par attālinātā darba iespējām un veicinot atbalstu uzņēmējiem, kuri nodrošina jaunu darba vietu izveidi;
imigrācijas statusa noteikšana to Latvijas valstspiederīgo partneriem, kuri pārceļas uz dzīvi Latvijā un vēlas strādāt attālināti. Tā mērķis ir mazināt atkārtotas emigrācijas gadījumus, kas saistīti ar dzīvesbiedru nespēju integrēties Latvijas sabiedrībā un darba tirgū;
sociālo garantiju pārnese uz Latviju remigrējošiem attālinātā darba veicējiem, kuri no Latvijas strādā attālināti ārvalstīs.
DKP atbalstīja darba grupas iniciatīvu nosūtīt vēstuli Iekšlietu ministrijai un Labklājības ministrijai ar aicinājumu sniegt pārskatu un skaidrojumu par migrācijas jautājumu tiesiskā regulējuma nosacījumiem trešo valstu pilsoņiem, dzīvojot Latvijā un strādājot attālinātā darba režīmā ārvalstīs, kā arī sociālo garantiju pārneses jautājumiem.
Konceptuāli tika atbalstīta iniciatīva izveidot remigrācijas koordinācijas darba grupu, kura nodrošinātu regulāru starpinstitucionālu koordināciju Plānā darbam ar diasporu (2021–2023) iekļauto remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanā un to rezultātu izvērtēšanā. Darba grupu veidos pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta un citām valsts iestādēm, kas sniedz atbalsta pasākumus remigrantiem, kā arī diasporas organizāciju un nevalstiskā sektora pārstāvji.
Klātesošos ar ziņojumiem uzrunāja arī DKP Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, informējot par bērnu un jauniešu diasporas nometņu jautājumu un apkopotajiem priekšlikumiem, kā arī diasporas skolotāju izglītības tālmācības programmas “Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs” izstrādi un realizāciju.
Sēdes laikā notika DKP priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšana. No DKP pārstāvju vidus atkārtoti tika ievēlēts M. Muižarājs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Informācijai
Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomes darbības pamatprincipi ir noteikti Diasporas likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Diasporas konsultatīvā padome tika izveidota 2019. gada 14. maijā.