2021. gada 20. aprīlī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē videokonferences formātā. Padomes uzmanības fokusā bija tiesiskuma dialogs ES, aktuālā situācija attiecībās ar Apvienoto Karalisti un koordinācija Covid-19 jautājumos, kā arī Eiropas nākotnes konferences atklāšana.
Parlamentārā sekretāre aicināja raiti noslēgt sarunas ar Eiropas parlamentu par Digitālo zaļo sertifikātu, lai tā darbība tiktu sākta atbilstoši plānotajam laika grafikam jau jūnija nogalē. Tāpat arī Zanda Kalniņa-Lukaševica atzīmēja lielo sadarbības nozīmi ar starptautiskajām organizācijām šajā jautājumā, lai sertifikātu sistēma varētu tikt savienota arī ar trešajām valstīm, tai skaitā mūsu transatlantiskajiem partneriem.
Regulas par Digitālo zaļo sertifikātu priekšlikums paredz, ka sertifikāts ietvers informāciju, ka persona ir vakcinēta kādā no ES dalībvalstīm, kā arī datus par personas Covid-19 testa veidu, tā rezultātiem un datumu, kad tests veikts, vai apliecinājumu, ka persona ir atveseļojusies no Covid-19.
Plānots, ka dalībvalstij būs jāinformē Eiropas Komisija un pārējās dalībvalstis, kādus sertifikātus tā izdod un akceptē, tai skaitā, kuras vakcīnas tā atzīst (tikai Eiropas Zāļu aģentūras atzītās vai arī citas nacionālajā līmenī atzītas vakcīnas). Savukārt, ja dalībvalsts plāno piemērot karantīnas, pašizolācijas, testēšanas prasību vai liedz ieceļošanu kādu sertifikātu turētājiem, dalībvalstij par to ir jāziņo EK un citām dalībvalstīm, norādot iemeslu, ierobežojumu tvērumu, ierobežojumu spēkā stāšanās datumu un laiku.
Vispārējo lietu padome arī uzklausīja Eiropas Komisijas viceprezidenta Maroša Šefčoviča (Maroš Šefčovič) skaidrojumu par aktuālo situāciju ES un Apvienotās Karalistes attiecībās. Apvienotās Karalistes vienpusējā rīcība, atkāpjoties no Īrijas/Ziemeļīrijas protokola piemērošanas, ir būtiski sarežģījusi situāciju. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka vienlaikus jau līdz aprīļa beigām ES ir jānoslēdz nākotnes attiecību līgumu ratifikācija, kas kalpo par pamatu turpmāko attiecību ietvaram un novērš bezvienošanās breksita situāciju.
Padomes dalībnieki arī uzklausīja prezidentūras ziņojumu par Eiropas nākotnes konferenci un 19. aprīlī atklāto konferences digitālo platformu, kas visās 24 ES oficiālajās valodās sniegs iespēju ES pilsoņiem izteikt un apspriest idejas par turpmāko ES nākotni, plānot pilsoņu diskusijas un viedokļu apmaiņas pasākumus.
"Esam gandarīti par digitālās daudzvalodu platformas darbības uzsākšanu. Tai būs izšķiroša loma plašākas sabiedrības uzrunāšanā ES dalībvalstīs, " uzsver Zanda Kalniņa-Lukaševica. Latvijas iedzīvotāji un organizācijas tiek aicinātas aktīvi izmantot šo platformu, lai konferences norisē tiktu iespējami plaši pārstāvēts arī Latvijas pilsoņu viedoklis.
Sanāksmē notika arī uzklausīšana par tiesiskuma situāciju, šoreiz pievēršot uzmanību situācijai Vācijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā un Francijā. Diskusija balstījās 2020. gada 30. septembrī publicētajā Eiropas Komisijas pirmajā ikgadējā ziņojumā par tiesiskuma situāciju dalībvalstīs. Ziņojuma sagatavošanā ieguldījumu devušas visas dalībvalstis, un Eiropas Komisijas veiktā analīze ir balstīta vienotā metodoloģijā visās dalībvalstīs.
Dialogs par situāciju atsevišķās dalībvalstīs notiek Vispārējo lietu padomes sanāksmē reizi pusgadā. Šobrīd ir uzsākta jau otrā Komisijas tiesiskuma ziņojuma sagatavošana. 2021. gada ziņojumu Komisija paredz publicēt šā gada jūlijā. Tas būs pamatā Latvijas uzklausīšanai rudenī Slovēnijas prezidentūras laikā. Atbilstoši metodoloģijai dalībvalstis tiek vērtētas četrās sadaļās: a) tiesu sistēma, b) korupcijas apkarošanas regulējumi, c) plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība un d) citi ar institucionālā līdzsvara nodrošināšanu saistīti jautājumi.
Infomācijai
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2021. gada pirmajā pusgadā to vada ES Padomes prezidējošā valsts Portugāle.