Turpinot darba vizīti Ukrainā, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Z. Kalniņa-Lukaševica tikās ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem un Latvijas atbalstīto projektu īstenotājiem.
Kopš kara sākuma Ārlietu ministrija ir ievērojami palielinājusi Ukrainai sniegto humānās palīdzības un attīstības sadarbības atbalstu. Kopējais Latvijas pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un valsts atbalsts humānās palīdzības, attīstības sadarbības un steidzamo vajadzību segšanai sasniedz turpat 14,8 miljonus eiro.
Tiekoties ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja, ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja un Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas Ukrainā pārstāvjiem, Z. Kalniņa-Lukaševica pauda pozitīvu vērtējumu par līdzšinējo sadarbību. Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Latvija katrā no trim organizācijām ir veikusi brīvprātīgo iemaksu 120 000 eiro.
Sarunā tika apspriesta humānā situācija Ukrainā, tuvojoties ziemai. Organizāciju pārstāvji atzina, ka Ukrainā trūkst ziemai piemērotu mājokļu un šobrīd ne organizācijas, ne pārējā starptautiskā sabiedrība nav vēl spējušas piesaistīt nepieciešamo palīdzību. Tika apspriestas problēmas, kas saistītas ar humānās palīdzības nogādi Krievijas armijas okupētajās teritorijās.
“Ir skaidri redzams, ka Krievija liek šķēršļus humānās palīdzības nogādāšanai cilvēkiem okupētajās teritorijās. Savukārt pēc Krievijas armijas padzīšanas no teritorijām, ko tā kādu laiku kontrolējusi, atklājas necilvēcīgi apstākļi, kādos turēti un spīdzināti civiliedzīvotāji. Tie ir kliedzoši starptautisko normu pārkāpumi,” tā Z. Kalniņa-Lukaševica.
Vizītes laikā tika organizēta apaļā galda diskusija ar Latvijas atbalstīto projektu īstenotāju pārstāvjiem. Ukrainas Darbadevēju federācijas, Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības palātas, Pilsonisko brīvību centra, Sieviešu informatīvi konsultatīvā centra, Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta un Ukrainas Augstākās tiesas pārstāvji ar parlamentāro sekretāri pārrunāja situāciju Ukrainā, Latvijas sniegtā atbalsta nozīmi, kā arī akcentēja vajadzības un problēmas. Partneri novērtēja Latvijas sniegto atbalstu un izteica vēlmi turpināt un paplašināt sadarbību ar Latviju.
Ārlietu ministrijas atbalstītie projekti sekmē sieviešu tiesību aizsardzību, mediju brīvības nostiprināšanu, izglītību, veselību, uzņēmējdarbību un labu pārvaldību. “Esam gatavi sadarbības jomas paplašināt un padziļināt atbilstoši Ukrainas vajadzībām. Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos,” tā Z. Kalniņa-Lukaševica.
Projektu īstenotāji uzsvēra prioritātes, lai atveseļotu Ukrainas darba tirgu – svarīga ir uzņēmumu integrācija Eiropas vienotajā tirgū, veicot darba ņēmēju pārkvalifikāciju kara apstākļos un organizējot uzņēmēju apmācības, jo īpaši tādos sektoros kā mašīnbūve, informācijas tehnoloģijas. Ļoti aktuāla ir zināšanu nodošana uzņēmējiem Eiropas likumdošana piemērošanas un sertifikācijas jautājumos, paaugstinot to eksportspēju.
Augstākās tiesas un robežsardzes pārstāvji īpaši atzīmēja nepieciešamību atjaunot tehnisko aprīkojumu. Sarunas dalībnieki uzsvēra psiholoģiskā atbalsta un rehabilitācijas nozīmi un to pieaugošo vajadzību.
Z. Kalniņa-Lukašēvica tikās arī ar Borispoles primārās medicīniskās un sanitārās palīdzības centra direktoru Javhēņiju Čerenoku (Yevhenii Cherenok) un Ukrainā praktizējošo Latvijas mikroķirurgu Olafu Libermani. Centrs ir viena no Ukrainas medicīnas iestādēm, kas Latvijas attīstības sadarbības granta projektā sadarbojas ar Nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”, lai stiprinātu Ukrainas veselības aprūpes institūciju spējas rehabilitācijas programmu ieviešanā pacientiem pēc amputācijām. Rudenī ir plānota Ukrainas partneru pieredzes apmaiņas vizīte Latvijā, kurā piedalīties arī Borispoles primārās medicīniskās un sanitārās palīdzības centra delegācija.
“Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas riskē ar savu dzīvību cīņā pret Krieviju, varētu saņemt vislabāko palīdzību pēc iespējas ātrāk,” uzsvēra parlamentārā sekretāre. Sarunā tika atzīmēts, ka Ārlietu ministrija koordinē Ukrainas karavīru rehabilitācijas programmu Latvijā kopš 2014. gada.
Informācija
Ārlietu ministrijas pārstāvji no 5. līdz 7.septembrim darba vizītē Ukrainā tikās ar Ukrainas prezidenta biroja, parlamenta, Ārlietu ministrijas, Čerņihivas apgabala un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī Čerņihivas pilsētas, Novoseļivkas un Jagidnes ciema iedzīvotājiem.