2021. gada 8. decembrī Ārlietu ministrijā norisinājās pētījuma “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums” prezentācijas pasākums, kas tapis Eiropas nākotnes konferences ietvaros un sniedz vērtīgu ieskatu Latvijas iedzīvotāju uzskatos par Eiropas Savienības (ES) nākotnes prioritātēm. Pētījumā noskaidrots Latvijas sabiedrības viedoklis par desmit tēmām, kas veido Eiropas nākotnes konferences tematisko kodolu. To izstrādāja Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka un profesore Žaneta Ozoliņa, balstoties uz Latvijas iedzīvotāju aptauju un diskusiju rezultātiem.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka vēlreiz varam pārliecināties par Latvijas iedzīvotāju augsto atbalstu dalībai ES un ES sniegtā pienesuma labklājības veicināšanā atpazīšanu. Ja nākamajā nedēļas nogalē notiktu referendums par Latvijas dalību ES, 84% Latvijas iedzīvotāju izvēlētos dalību ES un tikai 12% izvēlētos ES pamešanu.
Eiropas nākotnes konference mudina definēt tās jomas, kur nepieciešama aktīva ES līmeņa politika un rīcība. “Latvijas iedzīvotāji ir pārliecinoši pauduši vēlmi pēc spēcīgas, vērtībās balstītas ES, kas dod pamatu arī drošībai par personīgo labklājību, brīvībām un izvēles iespējām,” teica parlamentārā sekretāre.
Pētījums norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgs Eiropas demokrātijas liktenis. Iedzīvotāju viedokļi uzsver nepieciešamību turpināt tās ES iniciatīvas, kas veicina atvērtu ekonomiku, labu pārvaldību un iekļaujošu sabiedrību. Savukārt Latvijas uzkrāto ekspertīzi cīņā ar hibrīdo apdraudējumu, piemēram, dezinformācijas un kiberdrošības jomā, iedzīvotāji mudina izmantot Eiropas līmenī.
Paneļdiskusijā “ES vērtības šodien un nākotnē” Z. Kalniņa-Lukaševica īpaši izcēla, ka varam vērot būtisku pagrieziena punktu Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret ES, jo pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka viena no prioritārajām jomām Latvijas iedzīvotājiem diskusijās par ES nākotni ir Eiropas vērtības, tiesiskums, demokrātijas un drošība. Iepriekšējos gados iedzīvotāju diskusijās viennozīmīgi bija dominējusi interese par ES devumu Latvijas ekonomikai, iespējas piesaistīt investīcijas turpmākai izaugsmei un kopējā labklājības līmeņa celšanai, vērtību dimensijai paliekot sekundārai. Tomēr eksperti šodien atgādināja, ka ES vērtības un to dotā drošības sajūta nav pašsaprotama.
Pētījumā uzsvērts, ka visaugstāk Latvijas iedzīvotāji vērtējuši ES ieguldījumu miera un drošības garantēšanā Eiropā, gandrīz 62% norādot uz ES pozitīvo devumu šajā jomā. Tāpat pētījumā atzīmēts, ka, neraugoties uz sociālo spriedzi Covid-19 krīzes apstākļos, sabiedrības priekšstats par ES ietekmi uz labklājības veicināšanu ir pozitīvs. Aptauja liecina, ka 53% respondentu uzskata, ka ES pozitīvi ietekmē Latvijas labklājību, kas ir neliels kāpums salīdzinoši ar 50,5% rādītāju 2017. gadā.
Pētījuma prezentācijai sekoja divas paneļdiskusijas ar nozares ekspertiem un Latvijas pārstāvjiem Eiropas nākotnes konferences plenārsēdē Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāju Vitu Andu Tēraudu, Eiropas Parlamenta deputāti Daci Melbārdi, Latvijas Pilsoniskās alianses direktori Kristīni Zonbergu, Eiropas Gada cilvēku Latvijā 2019 Ralfu Eilandu, LMT valdes priekšsēdētāju Juri Bindi, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni, Latvijas Bankas padomnieku Andri Strazdu un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktori Andu Ķīvīti-Urtāni.
Papildu informācija:
Pētījums “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums” ir tapis ar Ārlietu ministrijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūta un Latvijas Politologu biedrības atbalstu. Pētījuma izstrādi vadīja Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa un profesore Inna Šteinbuka. Ar pētījuma rezultātiem ir iespējams iepazīties šeit.
Eiropas nākotnes konferences mērķis ir palielināt iedzīvotāju lomu ES nākotnes politikas veidošanā, uzlabojot tās noturību. Šobrīd ikviens Eiropas iedzīvotājs konferences daudzvalodu digitālajā platformā var uzzināt par Eiropā notiekošajiem pasākumiem, iesaistīties tajos, kā arī apmainīties ar idejām.