1. Iemaksa ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja un Pasaules Veselības organizācijas Globālā humānās palīdzības plānam cīņai ar Covid-19
Reaģējot uz Covid-19 vīrusa straujo izplatību pasaulē, šī gada martā ANO sadarbībā ar PVO aicināja visas pasaules valstis solidāri sniegt atbalstu cīņai pret Covid-19 izplatību nabadzīgajās un dažādu humāno krīžu skartajās valstīs un teritorijās.
ANO un Pasaules Veselības organizācijas Globālā humānās palīdzības plāna cīņai ar Covid-19 darbībai paredzēts iemaksāt 100 000 euro. Ar šo iemaksu Latvija apliecina solidaritāti arī citām Covid-19 skartajām valstīm, īpaši tām, kuru spējas reaģēt uz šo krīzi ir ierobežotas. Latvija ir atsaukusies ANO Ģenerālsekretāra aicinājumam ieguldīt Covid-19 izraisīto globālo krīzes seku risināšanā un vienlaicīgi demonstrē Latvijas solidaritāti kopējai Eiropas Savienības (ES) rīcībai humānās krīzes ierobežošanai. Solidāri rīkojoties un ieguldot Covid-19 izplatības samazināšanā, tiks mazināts pandēmijas ietekmes uz Latviju tālejošais risks.
2. Materiālās palīdzības sniegšana bēgļu, migrantu un patvēruma meklētāju nometnēm Grieķijā
Ņemot vērā, ka situācija bēgļu, migrantu un patvēruma meklētāju nometnēs Grieķijā ir pasliktinājusies COVID-19 vīrusa pandēmijas dēļ, Grieķijai ir nepieciešama palīdzība krīzes situācijas risināšanā.
Situācija nometnēs uz salām un kontinentā ir smaga. Neskatoties uz pēdējo mēnešu laikā veiksmīgi ierobežoto migrantu plūsmu no Turcijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras dati liecina, ka Grieķijā vēl joprojām uzturas ap 120 000 patvēruma meklētāju. No kopējā skaita 39 700 patvēruma meklētāji atrodas Egejas jūras salās, bet 80 300 patvēruma meklētāji – valsts kontinentālajā daļā.
Par piešķirtajiem 5000 euro Latvijas Republikas vēstniecība Grieķijas Republikā iegādāsies tajā brīdī nepieciešamākos no sarakstā norādītajām precēm. Šobrīd visnepieciešamākās ir bērnu higiēnas preces, kā arī dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļi.
3. Finanšu līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kas paredzēti Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, lai nodrošinātu attālināta darba iespējas ministrijas darbiniekiem Covid-19 izplatības laikā Latvijā un pasaulē.
Ārlietu ministrijas (turpmāk – ministrija) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu un programmatūras bāze nav atbilstoša, jo nav pienācīgi atjaunota kopš Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, kas negatīvi ietekmē ministrijas darbību COVID-19 pandēmijas periodā, kad ministrijai jānodrošina attālināta darba iespējas.
Novecojušu informācijas un komunikācijas iekārtu un arī programmatūras izmantošana ne tikai ievērojami apgrūtina ministrijas diplomātiskā un konsulārā dienesta darbu, bet ir bīstama kiberuzbrukumu draudu apstākļos.
Lai nodrošinātu ministrijas funkciju izpildes nepārtrauktību COVID-19 pandēmijas laikā, ministrijai ir jāspēj nodrošināt attālinātā darba iespējas, kas nav iespējams bez atbilstoša informācijas un komunikācijas tehnoloģiju materiāltehniskā nodrošinājuma.
Tādējādi plānots iegādāties stacionāros un portatīvos datorus, kā arī specializētos portatīvos datorus ierobežotas pieejamības un dienesta vajadzībām informācijas apstrādei un pārraidei un videokonferenču iekārtas.