Ārlietu ministrija kā koordinējošā institūcija sankciju jomā vēlas vērst uzmanību uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktajiem pienākumiem starptautisko sankciju, tajā skaitā Eiropas Savienības noteikto sankciju un Latvijas Republikas nacionālo sankciju ievērošanā.
Latvija stingri nosoda neprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ir visrupjākais starptautisko tiesību normu pārkāpums. Tas ir uzbrukums demokrātiskajām vērtībām visā pasaulē.
Latvija ar starptautiskajiem partneriem, tostarp Eiropas Savienību un NATO, vēršas pret Krieviju ar ekonomisku spiedienu un starptautisku izolāciju, lai apturētu karu. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība ir ieviesusi visplašākās un visātrākās sankcijas, nosakot sankcijas pret 1212 fiziskām un 108 juridiskām personām, kā arī nosakot plašus preču aprites un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, ar mērķi mazināt Krievijas militārās spējas. Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas arī pret Baltkrieviju, ņemot vērā Baltkrievijas aktīvo iesaisti un sniegto atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu.
Ārlietu ministrija vēlas atgādināt, ka visām personām ir pienākums ievērot starptautiskās jeb ANO Drošības Padomes un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, kā arī Latvijas Republikas nacionālās sankcijas. Tas nozīmē, ka ikvienai personai ir pienākums veikt visas darbības, lai ievērotu Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, tajā skaitā izvērtējot potenciālās negatīvās sekas, ieskaitot riskus reputācijai.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir krasi pieaugusi sabiedrības interese par sankciju tvērumu un to piemērošanu, tādēļ iesniegumu skaits, ko Ārlietu ministrija saņem par sankciju jautājumiem, ir trīskāršojies. Ievērojot šo interesi, Ārlietu ministrija ir izstrādājusi un publicējusi jaunu informatīvo materiālu – “Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām”, apkopojot vairāk kā 40 visbiežāk ministrijai uzdotos jautājumus, kā arī skaidrojot personām bez maksas pieejamos resursus, lai veiktu sankciju pārbaudes. Vienlaikus Ārlietu ministrija norāda, ka daudzos iesniegumos tiek lūgts Ārlietu ministrijas viedoklis par saturiski plašiem un juridiski sarežģītiem jautājumiem. Kvalitatīvu atbilžu sagatavošanai uz šādiem iesniegumiem nepieciešami pienācīgi cilvēkresursi, kas šobrīd ministrijā nav pietiekami. Ņemot vērā šādu iesniegumu lielo skaitu, ministrija šobrīd izstrādā informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par Ārlietu ministrijas Sankciju nodaļas stiprināšanu.
Savukārt attiecībā uz uzņēmēju interesi par iespējām saņemt kompetento iestāžu atļaujas, lai piemērotu izņēmumus no noteiktajām sankcijām, vēlamies uzsvērt, ka visi izņēmumu pieprasījumi tiek rūpīgi analizēti un vērtēti šaurā tvērumā, lai nepieļautu Eiropas Savienības noteikto sankciju apiešanu. Ikvienai personai, kas vēlas saņemt šādu atļauju, ir jāpierāda, kā personas faktiskā situācija atbilst kādam no atbilstošajos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem izņēmumiem, un šāds izvērtējums jāsniedz tai valsts pārvaldes iestādei, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības attiecīgajā darbības nozarē.
Ārlietu ministrija norāda, ka sankciju neievērošana būtiski apdraud sankciju efektivitāti un liedz tām sasniegt noteikto mērķi – atjaunot starptautisko mieru un drošību. Eiropas Savienības noteikto sankciju ievērošanai ir ietekme uz Latvijas drošību, valsts reputāciju un ekonomiku, kā arī Latvijas finanšu sektora pieeju starptautiskajiem tirgiem. Ārlietu ministrija arī atgādina, ka starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpšana ir smags noziegums, par ko var iestāties likumā noteiktā atbildība.
Ārlietu ministrija ir sasaukusi kārtējo Sankciju koordinācijas padomes sēdi 2022. gada 3. augustā, lai ar citām atbildīgajām institūcijām apspriestu Eiropas Savienības noteikto sankciju pret Krieviju ievērošanu Latvijā.