2021. gada 10. maijā Romā LUMSA universitātē (Libera Universitá Maria Santissima Assunta) svinīgi tika atvērts rakstu un dokumentu krājums “100 gadi patiesuma un uzticēšanās garā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu”, kas veltīts mūsu valsts starptautiskās atzīšanas simtgadei un Latvijas Republikas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību nodibināšanas 100. gadskārtai. Izdevuma pirmo eksemplāru vizītes laikā Vatikānā Valsts prezidents Egils Levits uzdāvināja pāvestam Franciskam.
Apjomīgajā krājumā iekļauti priestera Mihaila Volohova un Dr. hist. Ineses Runces pētījumi par Latvijas un Svētā Krēsla attiecībām gadsimta garumā, kā arī līdz šim nepublicēti vēstures dokumenti. Rakstu krājums izdots ar Ārlietu ministrijas Latvijas valsts simtgades publiskās diplomātijas programmas finansiālu atbalstu sadarbībā ar Svētā Krēsla Valsts sekretariātu, Pontifikālo vēstures zinātņu komiteju un Latvijas Nacionālo arhīvu.
Izdevuma atvēršanas svinīgajā pasākumā Svētā Krēsla sekretārs attiecībām ar valstīm arhibīskaps Pols Ričards Galagers (Paul Richard Gallagher) pateicās autoriem un sadarbības partneriem par vēsturiskā izdevuma sagatavošanu. Viņš uzsvēra, ka gadu pēc Latvijas starptautiskās atzīšanas – 1922. gada 30. maijā – tika parakstīts Konkordāts starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu. Uzrunā P. R. Galagers norādīja uz brīvības, tajā skaitā, reliģijas brīvības, kopējā labuma un atbildības, solidaritātes, brālības, ģimenes, personas cieņas, ētisko vērtību un tiesiskuma nozīmi nācijas pastāvēšanā. Viņš īpaši uzsvēra ekumenisma tradīcijas Latvijā, novēlot Latvijai – Māras zemei (Terra Mariana) pozitīvas turpmākās attīstības gadus. Arhibīskaps izteica pateicību Latvijas valdībai par cieņpilnām valsts attiecībām ar baznīcu. Labo divpusējo attiecību apliecinājums ir arī divu pāvestu viesošanās Latvijā – Jānis Pāvils II mūsu valsti apmeklēja 1993. gadā un pāvests Francisks 2018. gadā.
Valsts prezidenta Egila Levita runā tika norādīts, ka Konkordāts ar Vatikānu bija viens no pirmajiem starptautiskajiem līgumiem, ko noslēdza neatkarīgā Latvija, un tas kļuva par vienu no Latvijas diplomātijas stūrakmeņiem.
Pontifikālās vēstures zinātņu komitejas prezidents Bernards Ardura (Bernard Ardura) izdevuma atvēršanas pasākumā akcentēja to, ka Vatikāns neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS, uzturot sakarus ar okupēto Latviju. Jau 1948. gadā Romā uzsāka darbu Vatikāna radio latviešu redakcija, savukārt 1964. gadā Romā par bīskapu Rīgas diacēzei un Liepājas diacēzei tika konsekrēts Julijans Vaivods, kurš 1983. gadā tika iecelts par kardinālu.
Krājuma atvēršanā piedalījās Eiropas Savienības vēstnieki pie Svētā Krēsla, Valsts sekretariāta amatpersonas, akadēmiķi un zinātnieki. Muzikālo veltījumu nodrošināja Latvijas vokālais ansamblis “Anima Solla”, apliecinot nozīmīgo dziedāšanas tradīciju Latvijā.
Pasākumu vadīja Vatikāna Radio programmu galvenais redaktors Andrea Tornielli (Andrea Tornielli).
Atvēršanas pasākuma ieraksts apskatāms: https://www.youtube.com/watch?v=pQpcMHlP2m8