2021. gada 13. septembrī Rīgā pirmo reizi notika kopīga Baltijas valstu un Polijas ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās. Tās laikā ministri pārrunāja aktuālos drošības politikas jautājumus un reģionālos izaicinājumus, jūnijā Briselē notikušās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes lēmumus, kā arī apmainījās viedokļiem par jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādi un NATO partnerību politiku.
Amatpersonas uzsvēra, ka NATO Briseles samits apliecināja transatlantisko vienotību un apņemšanos turpināt stiprināt aliansi nākamajā desmitgadē. Samitā pieņemtie lēmumi nodrošina labu pamatu turpmākai alianses adaptācijai. Viens no šobrīd galvenajiem darba uzdevumiem ir NATO Stratēģiskās koncepcijas pārskatīšana, kuru plānots apstiprināt 2022. gada NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Madridē. E. Rinkēvičs atzīmēja, ka koncepcijā ir jāsaglabā NATO aizsardzības un atturēšanas centrālā loma, taču vienlīdz svarīgi ir raksturot stratēģisko drošības vidi atbilstoši šodienas realitātei, tostarp atzīmējot tādus darba virzienus kā noturības stiprināšana, jauno un revolucionāro tehnoloģiju radītie izaicinājumi, ES–NATO sadarbības nozīme.
Baltijas valstīm un Polijai ir daudz kopīgu interešu gan NATO, gan plašākas reģionālās drošības politikas kontekstā, taču amatpersonas bija vienisprātis, ka prioritāte ir NATO kolektīvā aizsardzība un atturēšana. Raugoties no reģionālās drošības perspektīvas, sanāksmes dalībnieki atzina, ka sabiedroto demonstrētā solidaritāte caur klātbūtni reģionā ir būtiska transatlantisko attiecību vērtība un neatsverams aizsardzības priekšnoteikums.
Atsevišķā ārlietu ministru darba sesijā tika pārrunāti NATO partnerību jautājumi. Ņemot vērā Baltijas valstu un Polijas ģeopolitisko novietojumu, ir svarīgi nodrošināt drošību un stabilitāti reģionā, sniedzot ieguldījumu partneru stabilitātē un noturības stiprināšanā. Tāpat ārlietu ministri pārrunāja reģionā notiekošās stratēģiska līmeņa militārās mācības ZAPAD-21, kurām tiek rūpīgi sekots līdzi, jo tās rada papildu bažas sakarā ar sarežģīto situāciju Baltkrievijā un apstākļiem, kas saistīti ar Baltkrievijas hibrīduzbrukumu NATO un ES ārējai robežai.
“Baltkrievijas režīms izmanto migrāciju kā hibrīdieroci. Nepieciešams tālāk strādāt ar NATO sabiedrotajiem un ES partneriem pie konkrētiem risinājumiem, lai stiprinātu mūsu reģiona aizsardzību, tai skaitā finansiāli atbalstot ES ārējās robežas infrastruktūras stiprināšanu,“ uzsvēra ārlietu ministrs Rinkēvičs.
Sanāksmes beigās ministri bija vienisprātis – lai kopīgo interešu vektoru stiprinātu, koordinācija starp četrām NATO Austrumu flanga valstīm ir nozīmīga un jāturpina arī nākotnē.
Aicinām noskatīties preses konferenci un ministru paziņojumus Ārlietu ministrijas mājaslapā vai Facebook kontā.
Vairāk foto flickr.com.