2023. gada 27. novembrī notika par Krievijas un Austrumeiropas jautājumiem atbildīgo līdzīgi domājošo partnervalstu Ārlietu ministriju direktoru sanāksme. Diskusijās būtiska uzmanība tika pievērsta Krievijas agresijas pret Ukrainu tendencēm un tās seku mazināšanai, kā arī situācijas attīstībai Krievijā, Baltkrievijā, Dienvidkaukāza un Centrālāzijas reģionos. Sanāksmes dalībnieki pārrunāja ciešākas koordinācijas plānus, lai saglabātu atbalsta līmeni Ukrainai ilgtermiņā un veicinātu turpmāku spiedienu pret Krieviju.
Sanāksmē piedalījās Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas un Zviedrijas Ārlietu ministriju par Krievijas un Austrumeiropas jautājumiem atbildīgie direktori.
“Mūsu kopējās spējas nodrošināt visaptverošu un ilglaicīgu militāru un nemilitāru atbalstu Ukrainai ir ļoti būtiskas Ukrainas ceļā uz uzvaru. Savukārt Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā stiprinās tās drošību un noturību, kā arī veicinās reģiona stabilitāti un Eiropas ekonomisko izaugsmi,” uzsvēra Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors Uldis Mikuts.
Pievēršoties aktuālajai situācijai Baltkrievijā, direktorus uzrunāja Baltkrievijas opozīcijas līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska, kura pateicās par sniegto atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajai kustībai un aicināja turpināt atbalstīt ārvalstīs esošos Baltkrievijas pilsoniskos aktīvistus, kuri pametuši valsti A. Lukašenko režīma represiju dēļ. S. Cihanouska īpaši uzsvēra nepieciešamību stiprināt baltkrievu nacionālo kultūru un valodu pret rusifikāciju.
Dalībnieki pārrunāja Krievijas un Baltkrievijas radītos hibrīdos apdraudējumus uz ES ārējās robežas, īpaši izmantojot migrāciju kā ietekmes instrumentu. Valstu pārstāvju skatījums uz Krievijas iekšpolitisko attīstību bija pesimistisks, ņemot vērā Krievijas faktisko pāreju uz kara laika ekonomiku. Partneri bija vienisprātis, ka ir jāturpina piemērot sankcijas, bet vienlaikus jācenšas vairāk informatīvi strādāt gan ar krievu diasporu ārzemēs, gan iespēju robežās ar cilvēkiem pašā Krievijā, demonstrējot demokrātiskas alternatīvas tā dēvētajai “krievu pasaulei”.
Sanāksmes dalībnieki pārrunāja Moldovas un Gruzijas virzību integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī apsprieda Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību attīstību Dienvidkaukāza reģiona stabilitātes kontekstā. Diskutējot par Centrālāzijas reģionu, partneri uzsvēra Eiropas Savienības un Centrālāzijas attiecību stiprināšanu pēdējo gadu laikā, attīstoties esošajiem un veidojoties jauniem augsta līmeņa dialogu formātiem.
