2024. gada 17. maijā Latvijas vēstniece Nīderlandē Solvita Āboltiņa iesniedza akreditācijas vēstuli Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (ĶIAO) ģenerāldirektoram Fernando Arias (Fernando Arias).
Sarunā ar ĶIAO ģenerāldirektoru vēstniece apliecināja Latvijas atbalstu starptautisko normu stiprināšanai, kuras aizliedz ķīmisko ieroču izmantošanu. S. Āboltiņa uzsvēra, ka Ķīmisko ieroču konvencijas pilnīga un efektīva īstenošana sniedz ieguldījumu starptautiskā miera un drošības veicināšanai. Latvija vienmēr ir atbildīgi izturējusies pret savām saistībām, lai ievērotu Ķīmisko ieroču konvenciju un šis ieguldījums jau tika novērtēts 2022. gada 29. novembrī, ievēlot Latviju augstajā 27. Dalībvalstu konferences vicepriekšsēdētāja amatā.
F. Arias novērtēja vēstnieces gatavību turpināt atbalstu organizācijas mērķiem un informēja par aktuālajiem jautājumiem, tostarp par izaicinājumiem, ar kuriem ĶIAO nāksies saskarties, ņemot vērā jauno tehnoloģiju straujo attīstību un mākslīgā intelekta arvien plašāku pielietojumu militārajā jomā.
Informācijai
Ķīmisko ieroču konvencija jeb Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Convention on the Prohibition of the Development, Production, Stockpiling and Use of Chemical Weapons and on their Destruction) stājās spēkā 1997. gada 29. aprīlī. Latvija konvenciju parakstīja 1993. gada 6. maijā, kad tika pabeigta tās izstrāde. Konvencija ir vienīgais globālais instruments, kas aizliedz ķīmisko ieroču attīstīšanu, ražošanu, uzkrāšanu, transportēšanu un izmantošanu, kā arī nosaka stingru pārbaužu mehānismu. Konvencijas ieviešanu uzrauga Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija. Konvencijai pievienojušās 193 valstis.