Reaģējot uz Krievijas īstenoto militāro uzbrukumu Ukrainai, šonedēļ pēc Latvijas un citu sabiedroto aicinājuma notika NATO Ziemeļatlantijas padomes ārkārtas sanāksme, pamatojoties uz Vašingtonas līguma 4. pantu.
Līguma 4. pants paredz, ka alianses dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta tās teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Sanāksmē NATO sabiedrotie pārrunāja drošības situāciju reģionā un vienojās veikt papildu piesardzības pasākumus saskaņā ar alianses aizsardzības plāniem un krīzes reaģēšanas mehānismiem, lai turpinātu stiprināt aizsardzību un atturēšanu visā alianses teritorijā. Sabiedrotie nolēma aktivizēt aizsardzības plānus, kas arī paredz NATO austrumu flanga valstīs izvietot papildu pretgaisa, sauszemes un jūras spēku spējas. Alianses spertie soļi ir preventīvi, proporcionāli un eskalāciju neveicinoši.
Ziemeļatlantijas padomes paziņojumā pēc sanāksmes visstingrākajā veidā tika nosodīts nepamatotais Krievijas militārais uzbrukums Ukrainai. Tāpat tika nosodīta arī Baltkrievijas līdzdalība, ļaujot izmantot savu teritoriju uzbrukuma īstenošanai. Šis uzbrukums ir smags starptautisko tiesību pārkāpums. Tas ir agresijas akts pret neatkarīgu, mierīgu valsti.
NATO sabiedroto vienotība un kopīgi spertie soļi apliecina alianses pausto dzelžaino apņemšanos ievērot Vašingtonas līguma 5. pantu, kas paredz visu dalībvalstu teritoriju aizsardzību pret jebkuru militāru uzbrukumu. NATO turpinās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu visu sabiedroto drošību un aizsardzību. To šonedēļ skaidri apliecināja arī NATO valstu un valdību vadītāji sasauktajā sanāksmē videokonferences formātā.
Augsti novērtējam Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā īstenoto aizsardzību un atturēšanu reģionā.
Publicēts: 27.02.2022.
