2020. gada 6. oktobrī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs kopā ar Igaunijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Raineru Saksu (Rainer Saks), Lietuvas Ārlietu ministrijas viceministru Neri Germanu (Neris Germanas) un Vācijas Federālās Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Migelu Bergeru (Miguel Berger) pārrunāja Eiropas Savienības (ES), NATO un Eiropas drošības aktualitātes, kā arī starptautiskās darbakārtības jautājumus.
Amatpersonas pauda gandarījumu par Baltijas valstu un Vācijas sekmīgo sadarbību divpusējos un daudzpusējos formātos. A. Pelšs atzīmēja, ka Vācija ir nozīmīgs stratēģiskais partneris Latvijai un Baltijas reģionam, kā arī pateicās par Vācijas ievērojamo ieguldījumu NATO kolektīvajā aizsardzībā un Baltijas reģiona drošības stiprināšanā.
Pārrunājot aktuālos ES ārpolitikas jautājumus, puses bija vienisprātis, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī ES darbakārtību un Vācija, pārņemot prezidentūru ES Padomē, saskārās ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem. Sarunu biedri pauda gandarījumu par ES valstu un valdību vadītāju panākto vienošanos par ES daudzgadu budžetu un Ekonomikas atveseļošanas instrumentu.
Tikšanās laikā tika pārrunāti globālie un drošības politikas jautājumi, sarunu partneri uzsvēra nepieciešamību saglābāt vienotu nostāju svarīgākajos jautājumos, piemēram, attiecībā uz notikumiem tuvējā reģionā, sevišķi situāciju Baltkrievijā un Ukrainā. Vienlaikus tika uzsvērta arī transatlantiskās saiknes nozīme neaizstājamai Eiropas un pasaules drošībai un ekonomisko attiecību izaugsmei.
Paužot satraukumu par notikumu attīstību Kalnu Karabahā, amatpersonas aicināja Azerbaidžānu un Armēniju nekavējoties pārtraukt karadarbību reģionā, un uzsākt konflikta risināšanu diplomātiskā dialoga ceļā. A. Pelšs uzsvēra, ka Kalnu Karabahas konfliktu var atrisināt vienīgi ar miermīlīgiem līdzekļiem, balstoties vispāratzītajos starptautisko tiesību principos un EDSO Minskas grupas darbā.