2024. gada 12. un 13. jūnijā Budapeštā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs piedalījās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Ārlietu ministriju valsts sekretāru un ģenerālsekretāru neformālā sanāksmē, kurā Ungārija iepazīstināja ar tās izvirzītajām prioritātēm ES Padomes prezidentūrai, kas aizsāksies jau 1. jūlijā.
Ienākošās ES Padomes prezidentūras rīkotās sanāksmes mērķis ir pārrunāt aktuālos ES darbakārtības jautājumus, iezīmējot prioritātes nākamajam pusgadam, kas šogad būs saistīts arī ar jauna ES institucionālā cikla aizsākšanos.
“ES jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts Ukrainai, lai tā uzvarētu. Svarīgi bez vilcināšanās īstenot ES drošības saistības ar Ukrainu, apstiprināt tās iestāšanos sarunu ietvaru un sasaukt starpvaldību konferenci, kā arī turpināt izdarīt spiedienu uz Krieviju, piemērojot sankcijas,” uzsvēra A. Pelšs
Diskusijā valsts sekretārs kā vienu no aktuālajiem ES uzdevumiem minēja aizsardzības un noturības stiprināšanu, kas ietver nacionālo aizsardzības spēju pilnveidošanu un atbalstu militārās industrijas attīstībai. Tāpat A. Pelšs pauda nostāju, ka Latvijas nemainīga prioritāte ir pilnībā funkcionējošs un godīgā konkurencē balstīts Vienotais tirgus, ko iespējams veicināt, mazinot ES iekšējo fragmentāciju un stiprinot ekonomisko noturību.
Sanāksmē tika pārrunāti galvenie darba virzieni ES Kopējās ārējās un drošības politikas jomā. Uzmanības centrā bija Krievijas izvērstā agresija pret Ukrainu, situācija Tuvajos Austrumos, nepieciešamība attīstīt ātrāku un efektīvāku ES lēmumu pieņemšanu, kā arī visu dalībvalstu kopīga interese veidot ES kā ģeopolitiski spēcīgu un efektīvu spēlētāju.
Diskusijā valsts sekretārs A. Pelšs uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk izdarīt spiedienu uz Krievijas budžetu, lai mazinātu tās finansiālo spēju turpināt agresijas karu Ukrainā. Viņš atzīmēja sankciju stiprināšanu, apkarojot Krievijas “ēnu floti” un iekļaujot sankciju sarakstā izejvielas, kas tiek izmantotas Krievijas militārajā ražošanā. A. Pelšs akcentēja Krievijas un Baltkrievijas sankciju salāgošanu, lai novērstu sankciju apiešanu caur Baltkrieviju, kā arī vērsa uzmanību uz aizvien pieaugošajām Krievijas hibrīdajām aktivitātēm Eiropā, kas nākotnē varētu pastiprināties. Lai nodrošinātu Krievijas atbildību par pastrādātajiem kara noziegumiem, valsts sekretārs izteica atbalstu darbam starptautiskā tribunāla veidošanā Eiropas Padomes ietvaros.