Dārgie jaunieši, studenti, domubiedri,
Man ir patiess prieks par iespēju pievienoties jums šajā ANO Latvijas Jauniešu delegātu programmas organizētajā konferencē “Cilvēktiesības un veselība”.
Paldies Latvijas ANO Jauniešu delegātei Natālijai Knipšei un programmas koordinatorei Keitai Dīcmanei par uzaicinājumu. Ir liels gandarījums, ka ANO jauniešu delegātu programma ir iedzīvināta Latvijā un rosina Latvijas jauniešus diskutēt par nacionālā un starptautiskā līmenī nozīmīgiem jautājumiem. Varu apliecināt, ka tēmas, par kurām šodien diskutējam ir starp lielākajiem ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Man ir liels prieks dalīties ar pārdomām, kas gūtas, pārstāvot Latviju ANO Ņujorkā. Šogad aprit 29 gadi, kopš Latvija iestājusies ANO. Vairs neesam iesācēji, bet aktīvi dalībnieki daudzpusējā vai multilaterālā partnerībā.
[Veselība un cilvēktiesības – nevaram uztvert kā pašsaprotamu]
Veselība un cilvēktiesības ir cieši saistītas. Ne tikai tāpēc, ka veselība - tiesības uz medicīnisko aprūpi un atbilstošiem dzīves apstākļiem – ir daļa no cilvēktiesību kopuma, kas nostiprināts ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, bet arī tāpēc, ka cilvēktiesību kvalitāte un ievērošana lielā mērā ir arī veselīgas demokrātijas mēraukla.
Abām šīm reālijām ir vēl kas kopīgs – demokrātijās gan veselību, gan cilvēktiesības daudzi mēdz uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr abas pieprasa ikdienišķu uzmanību un rūpes individuālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Šis gads ir piepildīts ar skaudriem atgādinājumiem par to - Covid-19 pandēmija un tās tālejošās sociālekonomiskās sekas, notikumi mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā, konfliktu uzliesmojumi Kaukāzā, Lībijā, Sīrijā vai Jemenā.
[Līdzdalība – individuālā un valsts atbildība]
Covid-19 pandēmija liek mums pārdomāt, cik noturīgas ir mūsu sabiedrības, kā novērtējam riskus un cik sagatavoti esam. Protesti kaimiņos un arī šaipus okeānam atgādina, ka darbs nekad nav padarīts – ja vēlamies dzīvot veselīgā demokrātijā, kur varam baudīt kvalitatīvas cilvēktiesības, ir jāiesaistās, jāpiedalās un jāaizstāv savas vērtības.
To pašu varam teikt par valstīm starptautiskajā sistēmā. Ja Latvija, kā viena no 193 ANO dalībvalstīm vēlas, lai valda noteikumos balstīta starptautiskā sistēma; ja vēlamies baudīt mieru un drošību; ja vēlamies redzēt, ka pasaule atkopjas no šīs globālās krīzes ilgtspējīgā, zaļā un iekļaujošā veidā, mums ir jāiesaistās. Nevaram būt tikai pasīvi starptautiskās sistēmas un sadarbības patērētāji, mums ir jābūt tās aktīviem veidotājiem. Tas arī ir Latvijas ārlietu dienesta, Latvijas pārstāvniecības ANO darbs – nodrošināt Latvijas līdzdalību starptautiskos procesos un lēmumu pieņemšanā, lai aizstāvētu un iestātos par mūsu interesēm, vērtībām un līdz ar to radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas valsts un sabiedrības attīstībai. Nedrīkstam atkārot pirmskara kļūdas. Starptautiski Latvija nedrīkst būt pasīva, neizlēmīga, neitrāla, vai nepievienojusies. Minēšu dažus piemērus. Nesen mūsu tautiete tieslietu eksperte Ilvija Pūce tika ievēlēta ANO spīdzināšanas novēršanas komitejā, cita latviete Ilze Brands Kehris tika iecelta par ANO ģenerālsekretāra vietnieci cilvēktiesību jautājumos. Šogad Latvija ir vēlēta ANO sieviešu statusa komisijā. Kā vienu no augstajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem esam izvirzījuši kandidatūru ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.gadā. Ja mums izdosies, Latvija no 2026. līdz 2027.gadam ieņems vietu pie šī svarīgā sarunu galda, kur kopā ar citām 14 valstīm tiek lemts par globālo mieru, drošību, cilvēktiesībām un veselību.
Latvijas uzmanības un iesaistes fokuss ANO ietvaros līdz šim un arī turpmāk sakrīt ar tēmām, par kurām šodien diskutējam.
[Tiesības uz veselīgu vidi]
Pirmkārt, tiesības uz veselīgu vidi. Pagājuši pieci gadi kopš Parīzes nolīguma apstiprināšanas. Kopš tā laika, Latvija ir pievienojusies tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atbalsta ambiciozu klimata politiku. Latvija ANO ietvaros virza iniciatīvas, kas stiprina vienotu un zinātnē balstītu izpratni par klimata pārmaiņām un koordinētu rīcību to ierobežošanai atbilstoši Parīzes nolīgumā iekļautajiem mērķiem, t.sk. tiekties apturēt globālās temperatūras pieaugumu. Diemžēl pasaule pagaidām nespēj piebremzēt klimata sasilšanu. Tās nav abstraktas, teorētiskas problēmas. Domāju, ka daudzi no jums atceras pērnā gada nogali, kad praktiski izpalika snigšana un līdz ar to arī ziemas prieki.
21.gadsimts pieder jums. Vēlos vēlreiz uzsvērt, cik izšķiroša ir tieši jauniešu iesaiste un līdzdalība vides un klimata jautājumu uzturēšanā politiskajā dienaskārtībā, dalība talkās un akcijās, kas vērstas uz sakoptāku vidi, cīņu ar vides, Baltijas jūras piesārņošanu ar plastiku, atkritumu šķirošanu. Paldies jums par to!
Runājot par klimata pārmaiņām, nedrīkstam pieļaut turpmāku pasaules faunas un floras degradāciju. Šogad Latvijas Valsts prezidents atbalstīja līderu solījumu dabai (Leaders Pledge for Nature), ar ko vairāk nekā 70 pasaules valstu vadītāji pauda atbalstu ambiciozai rīcībai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
[Reproduktīvā veselība un tiesības]
Otrkārt, reproduktīvā veselība un tiesības ir jautājums, kuram Latvija pievērš pastiprinātu uzmanību dzimumu līdztiesības kontekstā. ANO procesos Latvija stingri atbalstīta rezolūcijas par seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām. Vienlaikus paziņojumi nevar aizstāt praktisku darbu, un skaidrs, ka arī Latvijā šajā jomā mums ir vēl daudz darāmā – par to liecina arī satraucošie HIV inficēšanās rādītāji. Svarīgi, lai rūpējoties par slimnieku veselības aprūpi tiktu ievērotas arī tiesības uz privātumu, personīgo datu aizsardzību, lai veselības kontekstā sabiedrībā būtu izskausta neiecietība, naida runa vai inficēto personu diskriminācija .
Jebkuru tiesību realizācijas pamatā ir piekļuve informācijai un izglītībai. Ceru, ka šīs konferences laikā esat identificējuši nepieciešamās rīcības, lai sekmētu jauniešu pieeju kvalitatīvai informācijai un izglītībai par šiem veselības jautājumiem. Aicinu būt dialogā ar atbildīgajām amatpersonām par to iespējamu īstenošanu. Tikai esot labi informēti un izglītoti, varam būt atbildīgi pret savu un līdzcilvēku veselību.
[Cilvēktiesības internetā]
Informācijas pieejamība ir svarīga, lai uzturētu un aizsargātu demokrātijas veselību un noturīgumu. Šajā kontekstā pievērsīšos trešajai tēmai – cilvēktiesības internetā.
Nenoliedzami, ka daudzās valstis ir nopietna problēma piekļūt informācijai un tas ir šķērslis pamattiesību realizācijai. Vienlaikus sabiedrībām, kurās tiek baudīta brīva informācijas aprite, digitālais laikmets nes pavisam jaunus izaicinājumus- informācijas pārpilnību un dezinformācijas izplatību. Katru dienu esam liecinieki tam, ka kvalitatīvas un uzticamas informācijas patērēšana un tās korekta interpretācija ir izaicinājums pat visizglītotākajiem. Visi esam dzirdējuši par sazvērestības teorijām, baumām, kas dezorganizē, nomāc, sasaistu prātu, ietekmē cilvēku garīgo un fizisko veselību. Esam dzirdējuši teorijas, kas COVID skar tikai vecāka gada gājuma cilvēkus, ka to var izārstēt ar ķiplokiem, ka vīrusu izraisa 5G tehnoloģijas, ka pret COVID vakcīna esot kaitīga veselībai.
ANO ietvarā Latvija ir aktīvi iesaistījusies šī izaicinājuma aktualizēšanā. Pavasarī vērojot, ka pasaulei ir vienlaicīgi jācīnās ar Covid-19 un dezinformācijas pandēmijām, Latvija rosināja starpreģionālu paziņojumu par cīņu pret infodēmiju. Mūsu un domubiedru ieguldītā darba rezultātā paziņojumam pievienojās 132 ANO dalībvalstis, un novērotājvalstis, tādējādi apliecinot nozīmīgas starptautiskās kopienas daļas gatavību cīnīties pret nepatiesas informācijas izplatību.
Tiesības un brīvības ir jāskata arī kontekstā ar atbildību. Dezinformācijas kontekstā ir svarīga ne tikai kritiskā domāšana, bet arī individuālā atbildība. Microsoft prezidenta Breda Smita vārdiem, mūsu rīcībā esošās tehnoloģijas var būt gan rīki, gan ieroči. Pēdējie mēneši ir uzskatāmi parādījuši mūsu ievainojamību, tāpēc es aicinu jūs būt atbildīgiem un tās izmantot kā rīkus un nekļūt par upuriem tiem, kas tās izmanto kā ieročus. Aicinu jūs sekot un atbalstīt ANO akcijas “Take care before you share” apdomā pirms izplati tālāk), “Pause” (iepauzē), lai vairotu izpratni sabiedrībā par minētajiem riskiem.
[Noslēgums]
Noslēgumā vēlējos vēlreiz pateikties par šo iespēju šodien jūs uzrunāt.
Jauniešu iesaiste un līdzdalība gan nacionālos, gan ANO procesos ir dabiska nepieciešamība - šodien pieņemtie lēmumi veidos pasauli, kurā pēc gadiem lēmumi pieņēmēji būsiet jūs. Līdz tam mums visiem ar šiem lēmumiem ir jādzīvo. Tāpēc – kā jau minēju sākumā – ir svarīgi, ka visi savā ikdienā un darbā rodam iespēju un ieguldām enerģiju, lai būtu ne tikai lēmumu patērētāji, bet arī to veidotāji.
Paldies!