2020. gada 8. decembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē videokonferences formātā.
ES galvenais sarunvedis Mišels Barnjē (Michel Barnier) informēja dalībvalstu pārstāvjus par aktuālo situāciju ES un Apvienotās Karalistes (AK) nākotnes attiecību sarunās. Uzsverot aktuālās situācijas skaudrumu, Z. Kalniņa-Lukaševica atzīmēja: “Augsti novērtējam ES galvenā sarunveža un viņa komandas darbu visa breksita procesa garumā. Mēs atrodamies izšķirošā brīdī – no spējas vienoties atkarīgs mūsu nākotnes sadarbības modelis.”
Šodien panākts būtisks progress vienotā izpratnē par ES-AK izstāšanās līguma īstenošanu. AK ir paudusi apņemšanos atsaukt tiesību aktu projektos strīdīgos punktus, kas ir pretrunā izstāšanās līgumam. Jau tuvākajā laikā paredzēta Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) un AK premjerministra Borisa Džonsona (Boris Johnson) tikšanās, lai lūkotu atrisināt joprojām esošās pretrunas.
Sanāksmē dalībvalstu pārstāvji sagatavoja ES valstu un valdību vadītāju (Eiropadomes) 10.-11. decembra sanāksmi. Eiropadomē plānots pievērsties ES klimata ambīciju paaugstināšanai, Covid-19 ierobežošanas koordinācijai, drošības un ārpolitikas jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot ES-Turcijas attiecībām, kā arī ES-ASV attiecībām pēc ASV vēlēšanām.
“Svarīgi, ka dalībvalstu valstu un valdību vadītāji vēl šogad vienojas par ES klimata ambīciju paaugstināšanu,” diskusijā uzsvēra parlamentārā sekretāre. Decembra Eiropadomē sagaidāms lēmums kāpināt kopējos ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam no tagadējiem -40% līdz -55%.
Tāpat sanāksmē EK iepazīstināja dalībvalstu pārstāvjus ar 3. decembrī publicēto Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kura mērķis ir stiprināt demokrātiju noturību Eiropas Savienībā. Plānā tiek iezīmētas darbības, lai veicinātu brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprinātu mediju brīvību un plurālismu, kā arī apkarotu dezinformāciju. Pateicoties Latvijas iesaistei, ir panākts, ka Eiropas Demokrātijas rīcības plānā iekļauta apņemšanās stiprināt Eiropas Ārējās darbības dienesta Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas.
Pašlaik plānots, ka vēlēšanu jomā EK tuvāko divu līdz trīs gadu laikā ierosinās tiesību aktu par politisko reklāmu pārredzamību. Mediju brīvības jomā EK nāks klajā ar ieteikumu par žurnālistu drošību, kā arī nodrošinās ilgtspējīgu finansējumu projektiem par juridisku un praktisku palīdzību žurnālistiem. Izmantojot jauno mediju īpašumtiesību uzraudzības instrumentu, tiek plānots ieviest stingrākus noteikumus informācijas atklātībai par mediju īpašniekiem un valsts apmaksātām reklāmām. Savukārt plānā iezīmētie pasākumi cīņai pret dezinformāciju tiešsaistes platformās ir tieši saistīti ar topošo Digitālo pakalpojumu tiesību aktu, kura projektu EK plāno publiskot 15. decembrī.