2022. gada 4. un 5. jūlijā Lugāno, Šveicē, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalās Ukrainas atjaunošanas konferencē (Ukraine Recovery Conference, URC2022). Konferences fokusā ir Ukrainas rekonstrukcijas process, tā prioritātes un koordinācija starptautiskā atbalsta sniegšanai. Mērķis ir ilgtspējīga Ukrainas atjaunošana un noturības stiprināšana ilgtermiņā.
Konferenci atklāja Šveices Konfederācijas prezidents Ignacio Kassis (Ignazio Cassis) un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy), kurš konferencei pieslēdzās attālināti no Kijivas. Prezidents Zelenskis sniedza ieskatu pašreizējā situācijā Ukrainā, kā arī pateicās starptautiskajiem partneriem par sniegto atbalstu Ukrainai un tās tautai, īpaši kopš Krievijas uzbrukuma sākuma.
Pirmās dienas plenārsesijā Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs (Denys Shmyhal) pirmo reizi iepazīstināja ar Ukrainas atjaunošanas un attīstības plāna projektu “United24”. Tam sekoja vairākas sesijas, kuru laikā tika diskutēts par Ukrainas atjaunošanu piecās konkrētās jomās – sabiedrība, ekonomika, vide, infrastruktūra un digitalizācija.
“Mums visiem jāatbalsta Ukrainas atjaunošanas un tālāko reformu process. Latvija ir gatava dalīties savā valsts pārvaldes un ekonomikas transformācijas pieredzē, lai palīdzētu Ukrainai, kā arī sniegt tūlītēju atbalstu ekonomikas un infrastruktūras atjaunošanas darbā,” uzsvēra parlamentārā sekretāre.
Kopējais Latvijas atbalsts – finanšu, militārais un divpusējais – Ukrainai šobrīd veido vismaz 220 miljonus eiro. Z. Kalniņa-Lukaševica sarunās pauda: “Cietušajiem cilvēkiem tūlīt un, jo īpaši, ar skatu uz nākamo ziemu nepieciešams patvērums un pamata infrastruktūra, tādēļ arī Latvija ir gatava sniegt tūlītēju atbalstu.”
Latvijas publiskās pārvaldes, privātā un NVO sektora pārstāvji šogad, izmantojot Ārlietu ministrijas piešķirto attīstības sadarbības finansējumu, palīdzēs Ukrainai tieslietu, robežsardzes un izglītības jomas stiprināšanā, sniegs psiholoģisku un medicīnisku atbalstu karā cietušajiem, kā arī sniegs tiešu atbalstu biznesa darbības atjaunošanai, uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Tāpat parlamentārā sekretāre sarunās izcēla, ka kara apstākļos Ukrainas parlaments un valdība ar apbrīnojamu apņēmību un neatlaidību turpina reformas valstī, kas palīdzēja kļūt par ES kandidātvalsti un būs turpināmas ceļā uz dalību ES.
Z. Kalniņa-Lukaševica piedalījās arī diskusijā par Ukrainas drošību. Tās laikā premjerministrs D. Šmihaļs deva visaptverošu pārskatu par pastāvošo drošības situāciju Ukrainā un iezīmēja galvenos izaicinājumus.
Konferences gaitā paredzēts vienoties par kopīgu dokumentu, kas iezīmēs pamatprincipus kā starptautiskai sabiedrībai – gan valstīm, gan organizācijām vislabāk atbalstīt Ukrainas atjaunošanas procesu un sadarboties tā gaitā.
Informācijai
Ukrainas reformu konference, kas šogad būtu notikusi jau piekto reizi, Krievijas agresijas Ukrainā un tās postošo seku rezultātā ir pārveidota par Ukrainas atjaunošanas konferenci. Tā ir ikgadēja augsta līmeņa konference, kas iepriekš galvenokārt fokusējās uz Ukrainas reformu virzību. Šogad konferences prioritāte ir Ukrainas atjaunošanas process.
Pirms tam konferences noturētas Londonā (2017), Kopenhāgenā (2018), Toronto (2019) un Viļņā (2021).
2022. gadā konferenci ciešā sadarbībā ar Ukrainu organizē Šveice.