2022. gada 3. un 4. martā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās neformālajā Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē Francijas pilsētā Arlā. Diskusijas uzmanības centrā bija Krievijas iebrukums Ukrainā, dalībvalstu līdz šim sniegtais atbalsts un turpmākie soļi, kā arī ES – Ukrainas attiecības, tai skaitā ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai.
Parlamentārā sekretāre uzsvēra: “Šobrīd skaidri redzam, kā Krievijas militārā agresija Ukrainā mēģina apturēt demokrātiskos procesus Eiropā. No vienotas ES rīcības šajā izšķirošajā brīdī ir atkarīga visu mūsu nākotne, tādēļ ES ir jāpiešķir kandidātvalsts statuss Ukrainai, cita ceļa vienkārši nav.”
Z. Kalniņa-Lukaševica informēja klātesošos, ka 3. martā Saeima vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai. Tāpat Saeima ir pieņēmusi likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kā arī likuma grozījumus, kas ļauj Latvijas pilsoņiem dienēt Ukrainas bruņotajos spēkos. Ukrainas atbalstam Latvijas valdība ir piešķīrusi papildu 2,4 miljonus eiro ieroču un bruņojuma piegādei, kā arī humānās palīdzības sniegšanai.
“Mums ir jāapliecina, ka Ukraina pieder Eiropai, par kuras vērtībām tā šobrīd varonīgi cīnās, un ir jāizmanto absolūti visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai. Šobrīd Ukrainai mūsu atbalsts ir vajadzīgs vairāk kā jebkad,” sacīja parlamentārā sekretāre.
Z. Kalniņa-Lukaševica informēja, ka Latvija sniedz atbalstu Ukrainai visos iespējamos veidos: “Notiek izcila sadarbība starp valsts sektoru un nevalstiskajām organizācijām, koordinējot palīdzību ukraiņiem, uzņemam Latvijā ukraiņu bēgļus, tauta ir saliedēta, visi mēģina palīdzēt.”
Parlamentārā sekretāre norādīja, ka ir jāizvērš arvien spēcīgāks starptautiskais diplomātiskais, politiskais un ekonomiskais spiediens pret abām agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju, kā arī jāizmanto visi starptautiski tiesiskie mehānismi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem. Tāpat svarīgi izvērst pārdomātu un stratēģisku cīņu pret dezinformāciju, kas šajos apstākļos izplatās īpaši strauji.
Informācijai
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, savukārt neformālā Vispārējo lietu padomes sanāksme – reizi sešos mēnešos. 2022. gada pirmajā pusgadā minētās sanāksmes vada ES Padomes prezidējošā valsts Francija.