Anatols Dinbergs

Publicēts: 25.06.2021.

03.03.1911. Rīgā – 09.11.1993. Vašingtonā, ASV

1937. g. ar jurisprudences maģistra grādu beidza Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti. 1953. g. Džordžtaunas Universitātē, ASV, ieguva politoloģijas doktora grādu.

Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem dzīvoja Vitebskā, Krievijā. 1918. g. atgriezās Rīgā. Latvijas ārlietu dienestā no 1932. g. novembra: bija darbvedis goda konsulātā Lodzā, III. šķ. korespondents vairākās Ārlietu ministrijas nodaļās. No 1937. g. jūnija sekretāra palīgs konsulātā Ņujorkā, no septembra – atašejs. Sūtnis Vašingtonā Alfreds Bīlmanis konsulātu 1941. g. janvārī slēdza un A. Dinbergu pārcēla par sūtniecības ASV atašeju. Pēc 9 gadiem – pirmais sekretārs, bet no 1954. g. novembra – padomnieks. Pēc sūtņa A. Bīlmaņa un pilnvarotā lietveža Jūlija Feldmana nāves bija sūtniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis: 1948. g. jūlijā – 1949. g. jūnijā un 1953. g. augustā – 1954. g. maijā. Ar Valsts departamenta akceptu pēc pilnvarotā lietveža Arnolda Spekkes aiziešanas pensijā no 1970. g. oktobra – pilnvarotais lietvedis, sūtniecības vadītājs; no 1971. g. marta – arī ģenerālkonsuls ASV.

Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs Rietumvalstīs: 17.09.1971. – 31.12.1991.

Dienestu vadīja 20 gadus un trīsarpus mēnešus.

Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmē 16.09.–17.09.1971. Parīzē seši Latvijas pārstāvniecību vadītāji (Holandē, Francijā, Lielbritānijā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Zviedrijā un Ženēvā esošajās starptautiskajās organizācijās) ievēlēja A. Dinbergu par diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītāju. ASV Valsts departaments tam piekrita, un A. Dinbergs 20 gadus izstrādāja ikgadējo budžetu, līdz 12.03.1992. pārstāvniecību Rietumvalstīs darbinieki tika iekļauti Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas štatu sarakstā.
A. Dinbergs 1971.–1984. g. Londonā, Parīzē un Ženēvā sasauca 9 diplomātisko pārstāvju sanāksmes. 3 ikgadējās apspriedes – 1989., 1990. un 1991. g. – notika Vašingtonā. Apspriedē 14.04.–15.04.1991. piedalījās arī Jānis Jurkāns – pēc 04.05.1990. valsts neatkarības pasludināšanas pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
Diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs A. Dinbergs iecēla:
divas reizes sūtniecības vadītājus Londonā 01.12.1981. un 27.08.1990.;
divas reizes Latvijas interešu pārstāvjus Vācijā 02.06.1980. un 31.01.1991.;
goda konsuli Parīzē 24.06.1990., kas faktiski veica diplomātiskās pārstāves funkcijas;
goda konsulus ASV – Vašingtonā (1972) un Losandželosā (1987), Kanādā, Toronto (1973);
Austrālijā, Melburnā vispirms – goda vicekonsulu 1979. g., ko 1982. g. iecēla par goda konsulu, bet 1991. g. jūlijā – par ģenerālkonsulu. No 1991. g. janvāra Melburnā darbojās arī goda vicekonsuls.
Arī pilnvarotais lietvedis, sūtniecības Londonā vadītājs Teodots Ozoliņš 1971.–1976. g. Lielbritānijā patstāvīgi iecēla 6 goda konsulu un vicekonsulu pienākumu veicējus.
Atšķirībā no agrāk stingri ievērotās kārtības sūtniecībā Vašingtonā diplomāta amatā pieņēma Jāni Lūsi, kas nebija strādājis ārlietu dienestā pirms kara. Vispirms viņš bija otrais sekretārs, vēlāk – pirmais sekretārs, bet no 1991. g. – padomnieks. Arī Ojārs Kalniņš 1991. g. janvārī sāka strādāt sūtniecībā par preses sekretāru un atbildīgo par sabiedriskajām attiecībām.
Sūtniecība Londonā 1971. g. pārcēlās uz mazāku namu Holland Park Road 6. Pēc pilnvarotā lietveža T. Ozoliņa nāves 1981. g. sūtniecība pārcēlās uz mazākām telpām „Daugavas Vanagu” namā Queensborough Terrace 72, bet sūtniecības arhīvu novietoja „Daugavas Vanagu” īpašumā „Straumēnos”.
Līdz 1991. g. turpināja iznākt sūtniecības Vašingtonā Preses biroja izdevums „Latvian Information Bulletin”.
Pēc 04.05.1990. Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas A. Dinbergs, Latvijas pārstāvniecību vadītāji un sūtniecības Vašingtonā diplomāti pieņēma lēmumu līdz valsts pilnīgas neatkarības atgūšanai un 1922. g. Satversmes darbības pilnīgai atjaunošanai sniegt jaunajām valsts varas un pārvaldes institūcijām Latvijā visu iespējamo atbalstu. Lai pārrunātu sadarbības iespējas, A. Dinbergs un viņa līdzstrādnieki vairākkārt tikās ar Ministru padomes priekšsēdētāju Ivaru Godmani, ārlietu ministru J. Jurkānu un Latvijas Tautas frontes vadītājiem.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs 18.09.1991. iecēla A. Dinbergu par vēstnieku ASV. No 1991. g. septembra līdz gada beigām viņš bija arī Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO. Līdz 30.12.1992. A. Dinbergs bija vēstnieks ASV. Pēc Ojāra Kalniņa iecelšanas 1993. g. janvārī par vēstnieku ASV A. Dinbergs bija vēstniecības padomnieks.