07.02.1888. Ādažu pagastā – 10.07.1964. Stokholmā, Zviedrijā
Studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē (1906–1910) un Parīzes Universitātē (1913–1914).
1918. g. piedalījās Sibīrijas un Urālu Latviešu nacionālās padomes dibināšanā. 1919. g. aprīlī un maijā bija Latvijas delegācijas loceklis pie Parīzes miera konferences. 1919. g. augustā atgriezās Latvijā. Tautas padomes, Satversmes sapulces, visu četru Saeimu loceklis no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas. 1922.–1933. g. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Ārlietu ministra padomnieks (1919. g. rudens) un ministra biedrs ar balsstiesībām kabinetā (1923. g. pirmā puse).
Ārlietu ministrs: 18.12.1926. – 23.01. 1928.
Ārlietu resoru vadījis vienu gadu un vienu mēnesi ministru prezidenta Marģera Skujenieka (Sociāldemokrātu mazinieku partija) valdībā
-
F. Cielēna laikā: noslēdza 18 divpusējos līgumus, nolīgumus un protokolus ar 10 valstīm. Ar PSRS 02.08.1927. – tirdzniecība līgumu, ar Igauniju – 05.07.1927. līgumu par muitas ūniju
- 1927. g. septembrī F. Cielēns kā Latvijas delegācijas priekšsēdētājs Tautu Savienības VIII pilnsapulcē teica runu, norādot uz iespējamiem kara draudiem un aicinot nostiprināt valstu robežas Austrumeiropā. Vadīja Latvijas delegāciju speciālajā konferencē par Latvijas un Igaunijas muitas ūnijas jautājumiem Tallinā.
- 1927. g. decembrī atvēra sūtniecību Briselē pilnvarotā lietveža un ģenerālkonsula vadībā, kas vienlaikus pārstāvēja Latviju arī Luksemburgā. 1927. g. aprīlī slēdza sūtniecību ASV. Nodibināja 26 goda konsulārās pārstāvniecības 11 valstīs, pirmo reizi arī Stambulā, Turcijā. Slēdza vienu goda konsulātu Vācijā.
- Sūtniecības Polijā vajadzībām nopirka namu Varšavā, Szkolna ielā 6.
Pēc ārlietu resora vadības nodošanas F. Cielēns bija ārlietu ministra biedrs (1928. g. pirmā puse) un Saimniecisko līgumu komisijas loceklis pie Ārlietu ministrijas (1929–1932), kā arī turpināja darboties Saeimā. 1933. g. jūlijā nolika Saeimas deputāta mandātu un līdz 1934. g. septembrim bija sūtnis Francijā, Spānijā un Portugālē. Pēc 15.05.1934. autoritārā režīma nodibināšanas Latvijā iesniedza atlūgumu. Dzīvoja Parīzes tuvumā. 1939. g. aprīlī F. Cielēnam atņēma Latvijas pilsonību.
Latvijas padomju valdība 1940. g. jūlijā atjaunoja F. Cielēna pilsonību, un viņš atgriezās Latvijā. Vācu okupācijas laikā piedalījās pretošanās kustībā Latvijas Centrālajā padomē (LCP) Rīgā, kas uzturēja sakarus ar pārstāvjiem Zviedrijā. F. Cielēns 1944. g. maijā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur dažus gadus bija LCP ārzemju delegācijas loceklis. 1950. gadu pirmajā pusē kļuva akls. Ar speciālu rakstāmmašīnu neredzīgajiem uzrakstīja atmiņu grāmatu 3 sējumos „Laikmetu maiņā” (Lindingö, 1961–1964). 1964. g. Zviedrijā mira.