20.05.1886. Lubānas pagastā – 04.08.1948. Stokholmā, Zviedrijā
1905. g. beidza Rīgas pilsētas reālskolu. Turpmāko izglītību tautsaimniecībā un juridiskajās zinībās ieguva pašmācības ceļā.
Par piedalīšanos revolucionārajā kustībā bija ieslodzījumā Krievijas cietumos (1907–1912). 1913. g. izbēga no nometinājuma Sibīrijā uz ASV. 1918. g. ieradās Vladivostokā, piedalījās Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes darbā. 1920. g. atgriezās Latvijā. Pirmās Saeimas loceklis no Sociāldemokrātu mazinieku partijas. Tautas labklājības ministrs (1925. g. aprīlis – decembris). 1921.–1933. g. vairākkārt bija Valsts Statistiskās pārvaldes vicedirektors. Ārlietu ministra biedrs ar balsstiesībām Ministru kabinetā (1921. g. jūnijs – 1923. g. janvāris).
Ārlietu ministrs: 24.03.1933. – 07.03.1934.
Ārlietu resoru vadīja vienpadsmit ar pusi mēnešus ministru prezidenta Ādolfa Bļodnieka (Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija) valdībā.
-
V. Salnā laikā:
8 valstis, arī Latvija, 03.07.1933. Londonā noslēdza Konvenciju uzbrukuma definēšanai;
noslēdza 13 divpusējos līgumus ar 6 valstīm. Ar Igauniju 1934. g. februārī uz abu valstu 01.11.1923. aizsardzības līguma pamata noslēdza Līgumu savienības organizēšanai. 1933. g. Latvija un PSRS noslēdza Tirdzniecības līgumu, ar Lielbritāniju – Tirdzniecības nolīgumu. - V. Salnais tikās ar Igaunijas ārlietu ministriem Augustu Reju (Rei) un Jūliju Seljamā (Julius Seljamaa). Tikšanās laikā apsprieda jautājumu par Lietuvas iesaistīšanu Baltijas valstu vienotā ārpolitiskajā darbībā.
- Ārlietu ministrija vadīja Igaunijas valsts vecākā Konstantīna Petsa (Päts) vizītes sagatavošanas darbus un norisi Latvijā (17.11.–18.11.1933)
- V. Salnais 1933. g. bija Latvijas delegācijas priekšsēdētājs Vispasaules saimnieciskajā konferencē Londonā (07. jūnijs – 10. jūlijs) un Tautu Savienības XIV pilnsapulcē (21. septembris – 16. oktobris). 1934. g. sākumā bija komandējumā Briselē, Helsinkos un Stokholmā.
- 1933. g. par Latvijas sūtņiem Itālijā iecēla Latvijas Universitātes profesoru Arnoldu Spekki un Francijā – Saeimas deputātu Fēliksu Cielēnu. Sakarā ar to no sūtņa amata nācās atbrīvot karjeras diplomātus Antonu Balodi (Helsinki) un Kārli Ducmani (Prāga), vairākus sūtņus pārcelt uz citām sūtniecībām. 1933. g. augustā likvidēja ģenerālkonsulātu Londonā, sūtni ieceļot arī par Latvijas ģenerālkonsulu Lielbritānijā, tās domīnijās un kolonijās. Jūlijā slēdza ģenerālkonsulātu Riodežaneiro, Brazīlijā. Nodibināja vicekonsulātu Breslavā, Vācijā, un goda konsulātu Prāgā, Čehoslovākijā.
- V. Salnais 07.03.1934. kopā ar Ministru kabineta locekļiem demisionēja.
Pēc ārlietu resora vadības nodošanas V. Salnais bija Valsts statistiskās pārvaldes vicedirektors (1933–1934). No 1937. g. maija sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā.
Pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS, Zviedrijas pusei neiebilstot pret PSRS prasībām, 19.08.1940. sūtniecībai nācās oficiāli izbeigt darbību. Zviedrijas valdība piešķīra V. Salnam personisko diplomātisko statusu ar dažām diplomātiskajām privilēģijām. Latvijas Centrālā padome Rīgā uzņēma sakarus ar V. Salno, kam piesūtīja informāciju par okupācijas varu nelikumībām Latvijā. V. Salnais šos ziņojumus nogādāja sūtņiem Londonā un Vašingtonā. 1944. g. piedalījās bēgļu pārvešanas organizēšanā no Latvijas uz Zviedriju. Līdz pat nāvei 1948. g. turpināja atgādināt Zviedrijas sabiedrībai par Latvijas valsts pastāvēšanu de iure.