2025. gada 15. aprīlī Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava atklāja divus līdz šim lielākos objektus, ko Latvija rekonstruējusi Ukrainā – Černihivas pilsētas 19. bērnudārza ēku un Černihivas reģionālās bērnu slimnīcas ēdināšanas bloku. Foto: Victor Koshmal.
Latvijas Diplomātiskais koris diriģenta Rūdolfa Bērtiņa vadībā un soliste Ilze Rijniece 2025. gada 24. februārī piedalās labdarības koncertā "No sirds Ukrainai". Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
Pieminot 3. gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, 2025. gada 24. februārī pie Brīvības pieminekļa noris akcija "Kopā līdz uzvarai!". Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
2025. gada 3. februārī ĀM parlamentārā sekretāre Dace Melbārde piedalās Ukrainas vēstniecības rīkotā svinīgajā pasākumā, kurā Ukrainas Bruņotajiem spēkiem tiek nodoti 100 Latvijas droni. Klātesot Ukrainas vēstniekam Latvijā Anatolijam Kucevolam (Anatolii Kutsevol), pasākumā piedalās arī labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta. ”Ziedot.lv” projekts “Droni Ukrainas Bruņotajiem spēkiem” tika aizsākts 2024. gada maijā. Projektu iniciēja ārlietu ministre Baiba Braže sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā. Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits 2024. gada 23. un 24. oktobrī norisinājās Rīgā. Samita mērķis bija skaidrot Krievijas agresijas globālo ietekmi, turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus un veicināt starptautisko atbalstu Ukrainai. Samitā piedalījās delegācijas no aptuveni 40 pasaules valstīm. Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
Ārlietu ministre Baiba Braže 2024. gada 22. novembrī Rīgā atklāj Pamatgrupas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu sanāksmi un tiekas ar Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietnieci Irinu Mudru (Iryna Mudra). Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
2024. gada 19. novembrī ārlietu ministre Baiba Braže piedalās svecīšu nolikšanā pie Ukrainas vēstniecības, pieminot 1000 dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
Ārlietu ministre Baiba Braže 2024. gada 19. novembrī piedalās svecīšu nolikšanā pie Latvijas Okupācijas muzeja, pieminot 1000 dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
2024. gada 16. oktobrī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministri apmeklēja Odesu Ukrainā. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir vienotas nelokāmajā apņēmībā atbalstīt Ukrainu. Vizītes laikā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministri informēja par plašiem palīdzības pasākumiem ziemas sezonai, reaģējot uz Ukrainas aktuālākajām vajadzībām, tostarp enerģētikas, sociālās infrastruktūras un humānās palīdzības jomā. Atbalsta mērķis ir mazināt Krievijas uzbrukumu radītās ciešanas, aukstajos ziemas mēnešos palīdzot nodrošināt pamatvajadzības – apkuri un tīru ūdeni. Foto: Ārlietu ministrija.
2024. gada 16. oktobrī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministri apmeklēja Odesu Ukrainā. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir vienotas nelokāmajā apņēmībā atbalstīt Ukrainu. Vizītes laikā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministri informēja par plašiem palīdzības pasākumiem ziemas sezonai, reaģējot uz Ukrainas aktuālākajām vajadzībām, tostarp enerģētikas, sociālās infrastruktūras un humānās palīdzības jomā. Atbalsta mērķis ir mazināt Krievijas uzbrukumu radītās ciešanas, aukstajos ziemas mēnešos palīdzot nodrošināt pamatvajadzības – apkuri un tīru ūdeni. Foto: Ārlietu ministrija.
2024. gada 23. septembrī, ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijas Augsta līmeņa nedēļas laikā, norisinās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu. Foto: Ārlietu ministrija.
Dace Melbārde 2024. gada 21. un 22. augustā bija darba vizītē Ukrainā, lai klātienē ar valdības un citiem pārstāvjiem pārrunātu Ukrainas turpmākās vajadzības un prioritātes. Foto: United Nations Development Programme (UNDP).
ĀM parlamentārā sekretāre Dace Melbārde 2024. gada 7. augustā tiekas ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas viceprezidenti, Ukrainas Augstākās Radas deputāti Olenu Homenko (Olena Khomenko). Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
2024. gada 26. aprīlī pirmajā ārvalstu vizītē ārlietu ministre Baiba Braže devās uz Ukrainu, tādējādi apliecinot Ukrainas prioritāro lomu Latvijas drošībā un ārpolitikā, kā arī nelokāmi stingro Latvijas atbalstu Ukrainai tās brīvības cīņā pret Krievijas agresiju. Foto: Ukrainas Ārlietu ministrija.
ĀM Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Alise Balode 2024. gada 4. aprīlī tiekas ar Ukrainas vice-ekonomikas ministru Tarasu Kačku (Taras Kachka). Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
ĀM valsts sekretāra vietnieks-politiskais direktors Andžejs Viļumsons 2024. gada 4. aprīlī tiekas ar Ukrainas vice-ārlietu ministru Mikolu Točicki (Mykola Tochytskyi). Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
Pieminot 2. gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, 2024. gada 24. februārī pie Brīvības pieminekļa noris akcija "Kopā līdz uzvarai!". Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
Starptautiskās konferences “Krievijas karš pret bērniem” (“Russia’s War on Children”) laikā pretī Krievijas vēstniecībai Rīgā bija novietota instalācija “Krievijas nolaupītie”. Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
No 2024. gada 31. janvāra līdz 1. februārim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās starptautiska konference “Krievijas karš pret bērniem” (“Russia’s War on Children”). Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
2024. gada 11. janvārī Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba), klātesot Latvijas Republikas Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim (Volodymyr Zelenskyy), parakstīja Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par tehnisko un finansiālo sadarbību. Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
2023. gada 18. oktobrī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš tikās ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu (Anatolii Kutsevol). Tikšanās laikā ārlietu ministrs un vēstnieks pārrunāja aktualitātes Tuvo Austrumu reģionā, Izraēlas un teroristiskās organizācijas “Hamās” bruņotā konflikta ietekmi uz drošības situāciju reģionā un tā iespējamās konsekvences Ukrainā, Krievijas agresijas pret Ukrainu sekas un Ukrainas noturību pret agresoru. Amatpersonas apmainījās domām par ES atbalstu Ukrainai, tostarp valsts turpmākai integrācijai ES, kā arī Latvijas praktisko iesaisti Ukrainas rekonstrukcijā. K. Kariņš vēstniekam vēlreiz apliecināja Latvijas stingru atbalstu Ukrainai. Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
2023. gada 17. oktobrī Ārlietu ministrijā notika Digitālās sadarbības seminārs, kurā klātienē piedalījās Ukrainas delegācija. Tajā tika apspriesti digitālo jautājumu izaicinājumi un pārrunāti risinājumi jaunai sadarbībai starp Latviju un Ukrainu. Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.
2023. gada 7. septembrī Čerņihivā Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava Ārlietu ministrijas vārdā un ANO Attīstības programmas Ukrainā pārstāvja vietnieks Kristoforus Politis (Christophoros Politis) parakstīja līgumu par sociālās infrastruktūras objektu rekonstrukciju Čerņihivas apgabalā. Objektu rekonstrukciju īstenos ANO Attīstības programma Ukrainā. Līguma kopējā summa ir 2 miljoni eiro.
