Turpmākais atbalsts Ukrainai, Eiropas Savienības (ES) loma globālā mērogā, ES drošības un aizsardzības politika, ES paplašināšanās process, darbs pie nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta izstrādes un Latvijas prioritātes – nozīmīgākie jautājumi, ko ārlietu ministre Baiba Braže pārrunāja, tiekoties ar Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētajiem deputātiem no Latvijas. Sarunā ar ārlietu ministri piedalījās Inese Vaidere, Ivars Ījabs, Mārtiņš Staķis, Reinis Pozņaks, Roberts Zīle, Sandra Kalniete un Vilis Krištopans.
2024. gada 13. septembrī Ārlietu ministre aicināja EP deputātus uz vienotu rīcību Latvijas drošībai un ekonomiskai attīstībai, Ukrainas atbalstam, Krievijas militāro spēju ierobežošanai, neatkarīgi no partejiskās vai ideoloģiskās piederības. “Atbalstam Ukrainai tās cīņā pret brutālo Krievijas agresijas karu jābūt ES prioritātei līdz Ukrainas uzvarai, un jaunajam EP sasaukumam ir liela loma, lai šo jautājumu pastāvīgi uzturētu prioritāru ES darba kārtībā. Turklāt paralēli Ukrainas uzvarai svarīgi ir strādāt arī pie Krievijas iegrožošanas. Mums visiem ir vienota izpratne un apzināmies, ka Ukrainas uzvara ir cieši saistīta ar mieru un drošību Eiropas Savienībā,” deputātiem uzsvēra B. Braže.
B. Braže deputātus iepazīstināja ar Latvijas prioritātēm nākamajam ES institucionālajam ciklam. Runājot par nākamo ES daudzgadu budžetu, ārlietu ministre norādīja, ka drošība – gan nacionālā, gan ES līmenī – ir prioritāte. “Latvijai, ES kopumā ir stratēģiski jāplāno un jāinvestē drošībā un aizsardzībā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Latvijas gadījumā kritiski svarīgas ir turpmākas investīcijas, lai stiprinātu drošību uz ārējās robežas, kura vienlaicīgi ir arī ES un NATO ārējā robeža, kas ir pirmā drošības līnija un kuru mēs sargājam. Īpaši svarīgi šis ir kontekstā ar ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju kontroli – patlaban tieši Latvijas robežsardzes un muitas kolēģi uz saviem pleciem iznes visu ES smagumu. Šobrīd darbs notiek paaugstinātas intensitātes apstākļos – nepieciešami gan papildu finanšu, gan cilvēkresursi. Būtu arī politiskā līmenī jāveicina, ka tiek nodrošināta stingrāka nosūtāmo preču kontrole to izcelsmes un deklarēšanas valstīs,” norādīja ministre.
Papildu viņa norādīja, ka 80 % no kravām, kas šķērso Krievijas un Baltkrievijas robežu, nav no Latvijas, bet citām ES valstīm. Tāpat 95 % no konstatētajiem mēģinājumiem apiet sankcijas ir saistīti ar kravām no citām ES valstīm.
Ārlietu ministre arī uzvēra, ka svarīgi ir turpināt stiprināt savstarpēji papildinošu ES-NATO sadarbību.
Tikšanās laikā pārrunātas arī ES jaunā institucionālā cikla aktualitātes un tālākās sadarbības iespējas ar deputātiem, tostarp ņemot vērā EP komitejas, kurās strādās deputāti. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka sadarbība starp EP deputātiem un Ārlietu ministriju ir jāturpina un jāstiprina – gan galvaspilsētas līmenī, gan ar pastāvīgās pārstāvniecības ES (Briselē) starpniecību.
Informācijai
EP vēlēšanas norisinājās 2024. gada 6.–9. jūnijā. Uz piecu gadu termiņu tika ievēlēti 720 deputāti. Latvijai šajā EP sasaukumā ir deviņas deputātu vietas. EP ir vienīgā tiešās un demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā ES institūcija.