ES Ārlietu padome pieņem sankcijas pret Irānu un sankcionē sešas personas saistībā ar Moldovas valsti destabilizējošām darbībām
Turpmākais militārais atbalsts Ukrainai, spēcīgākas sankcijas pret Krieviju un pret trešajām valstīm, kuras atbalsta Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas pret Irānu un sešām fiziskām un juridiskām personām Moldovā, situācija Tuvajos Austrumos un gaidāmie balsojumi Moldovā (20. oktobrī prezidenta vēlēšanas un referendums par pievienošanos ES) un Gruzijā (26. oktobrī – Parlamenta vēlēšanas) – nozīmīgākie ES Ārlietu padomē pirmdien, 14. oktobrī, Luksemburgā, diskutētie jautājumi.
ES Ārlietu padomes sēdē kolēģus videoformātā uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha), informējot par situācijas attīstību Ukrainā. A. Sibiha pateicās par ES valstu un to iedzīvotāju sniegto atbalstu Ukrainai, vienlaikus viņš uzsvēra kritisko situāciju enerģētikas sektorā, kas līdz ar ziemas tuvošanos kļūst akūta, un aicināja nodrošināt nepieciešamo atbalstu.
Pēc Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes ierosinājuma ES Ārlietu padomes sanāksmē piedalījās Eiropas Komisijas (EK) īpašais sūtnis sankciju īstenošanas jautājumos Deivids O’Salivans (David O’Sullivan).
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Drošība Eiropā ir cieši saistīta ar Ukrainas panākumiem kaujas laukā, tādēļ mūsu visu prioritāte ir turpmākais militārais atbalsts Ukrainai, visaptveroša Krievijas iegrožošana un spēcīgākas sankcijas, tostarp pret valstīm, kuras atbalsta Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu. ES ir būtiski panākt, lai trešās valstis – tostarp Irāna, Ziemeļkoreja, Ķīna – nesniegtu atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu. Tāpat Ukrainas sabiedrotajiem jāatceļ jebkādi militārā atbalsta ierobežojumi Ukrainai.”
“Esmu gandarīta, ka pēc mana ierosinājuma ES Ārlietu padomē šodien piedalījās EK īpašais sūtnis sankciju īstenošanas jautājumos Deivids O’Salivans, lai informētu ES ārlietu ministrus par aktuālo situāciju sankciju jautājumos pret Krieviju. Sankciju spiediens pret Krieviju ir jāturpina un jaunas sankcijas ir jāapstiprina līdz gada beigām. Pozitīvi vērtējami 8. oktobrī noteiktie ES ierobežojumi cīņai pret Krievijas hibrīdo apdraudējumu. Vienlaikus svarīgi noteikt papildus ierobežojošos pasākumus enerģētikas, tirdzniecības, finanšu, dezinformācijas jomā, un darīt vairāk, lai novērstu iespējas apiet sankcijas – noteikt stingrākus pasākumus sankciju apiešanai caur trešajam valstīm un būtiski sašaurināt izņēmumu loku, kuri izsniedz licences divējāda pielietojuma precēm. Tāpat jānosaka jauni tirdzniecības ierobežojumi ar Krieviju,” uzsvēra B. Braže.
Diskusijā par sankcijām pret Krieviju B. Braže uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai vājinātu Krievijas ekonomiku, kas tai ļauj finansēt tās kara mašinēriju, un šobrīd redzams, ka darīts par maz. Lielu pienesumu Krievijas ekonomikai joprojām dod tās naftas eksports, ko lielākoties nodrošina tā dēvētās “ēnu flotes” – 89 % no kuģu pārvadājumiem, ko veic “ēnu” tankeru flote, ir saistīti ar Krievijas naftas produktu transportēšanu. Aptuveni 40 % no Krievijas flotes darbojas caurskatāmi, savukārt lielākā daļa – ap 60 % no visiem uzņēmumiem ļauj Krievijai finansēt savu kara ekonomiku, apejot noteikto naftas cenu griestu politiku. B. Braže aicināja D. O’Salivanu un kolēģus darīt vairāk, lai ierobežotu “ēnu flotes” darbību. Papildu pienesumam, ko tā dod Krievijas ekonomikai, “ēnu flotes” kuģi rada ievērojamus vides riskus, darbojoties ārpus starptautiskiem noteikumiem, neatbilst tehniskiem standartiem un ir bez pienācīgas apdrošināšanas.
Attiecībā uz sankciju apiešanu pa sauszemi B. Braže atgādināja, ka 80 % no visām eksporta deklarācijām, kas iziet caur Latviju kā ES ārējo robežu, ir uzsāktas citās ES dalībvalstīs. Turklāt Latvijas muitas dienesti ir konstatējuši, ka 90 % no sankciju pārkāpumiem ir saistīti ar eksporta deklarācijām, kas izdotas citās ES dalībvalstīs.
B. Braže pateicās D. O’Salivanam par viņa darbu ES sankciju pret Krieviju ieviešanā un īstenošanā, it īpaši izceļot darbu ar trešajām valstīm un paveikto, lai mazinātu iespējas apiet sankcijas. Jau šo ceturtdien, 17. oktobrī, D. O’Salivans darba vizītē ieradīsies Rīgā, lai pārrunātu aktuālo situāciju sankciju jomā ar Ārlietu ministrijas ekspertiem, kā arī piedalītos Rīgas konferencē.
ES ārlietu ministri diskutēja par situāciju Tuvajos Austrumos. B. Braže pauda nosodījumu Irānas un Hizbullāh uzbrukumam Izraēlai un uzsvēra Irānas destabilizējošo lomu Eiropas drošībā. Viņa uzsvēra arī uguns pārtraukšanas un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas nozīmi. “Pozitīvi vērtēju jaunās ES sankcijas pret Irānu, kas ļaus mazināt Irānas atbalstu Krievijai tās karā pret Ukrainu. Sankcijas pret Irānu jāturpina stiprināt,” aicināja B. Braže.
ES Ārlietu padomē ministri pārrunāja situāciju Gruzijā un Moldovā saistībā ar tur gaidāmajām vēlēšanām. “Esam gandarīti par Moldovas centieniem un ievērojamo progresu ceļā uz tās integrāciju ES. Vienlaikus saistībā ar Moldovas valsti destabilizējošām darbībām ES ārlietu ministri šodien lēma sankcionēt piecus indivīdus un vienu juridisko personu,” norādīja B. Braže. “Savukārt Gruzijas ES integrācijas ceļā ir būtiski, lai oktobrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas ir brīvas un caurskatāmas,” uzsvēra B. Braže.
ES ārlietu ministri neformāli tikās arī Apvienotās Karalistes ārlietu sekretāru Deividu Lamiju (David Lammy), lai pārrunātu iespējas stiprināt ES–Apvienotās Karalistes sadarbību drošības un aizsardzības jomā, ņemot vērā kopīgās ārpolitikas prioritātes. B. Braže uzsvēra, ka jāstiprina sadarbība, tostarp aizsardzības industrijas jomā, kā arī aicināja pārējās ES dalībvalstis pievienoties Latvijas un Apvienotās Karalistes vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Šobrīd dronu koalīcijai pievienojušās 16 valstis.
Par Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomi
ES Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ES ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.
Papildu informācija par Latvijas atbalstu Ukrainai
- ES Ārlietu padomes sanāksmes fokusā – militārais atbalsts Ukrainai un sankcijas
- Pēdējās pieņemtās sankciju kārtas
- Krimas platformas parlamentārais samits notiks 24. oktobrī Rīgā un pulcēs delegācijas no visas pasaules. Tā dos iespēju vairot arī globālo partneru atbalstu visaptverošam, taisnīgam un ilglaicīgam mieram Ukrainā.
- Līdz šim sniegtais atbalstu Ukrainai
