NATO ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, NATO atturēšanas un aizsardzības spēju attīstība, NATO stratēģiskās pieejas Krievijas iegrožošanai izstrāde līdz Hāgas samitam (2025. gada jūnijā) un sadarbība ar Dienvidu reģionu – galvenie jautājumi 3. un 4. decembrī aizvadītajā NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā.
“Mūsu problēma ir Krievija, un Krievija pati neapstāsies. Krievijas centieni eskalēt karadarbību pret Ukrainu, tai skaitā, piesaistot Ziemeļkorejas militāros spēkus, kā arī ikdienā veicot agresīvas un destabilizējošas hibrīdkara darbības pret NATO sabiedrotajiem, apliecina tās gatavību ilgtermiņa konfrontācijai. Mums ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti – militāri, diplomātiski, ekonomiski u.c., lai stratēģiski un efektīvi ierobežotu tās spējas atjaunot bruņotos spēkus un kopumā apdraudēt eiroatlantisko drošību. Krieviju jāiegrožo un jāapstādina,” sanāksmē uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Tāpat viņa norādīja: “Politiskā līmenī NATO sabiedroto vidū ir vienošanās – Ukraina būs NATO dalībvalsts, jautājums ir kad un pie kādiem nosacījumiem. Sabiedrotajiem Ukrainai ir jāsniedz iespējamais atbalsts – ātrāk un vairāk kā līdz šim, jo Ukrainas panākumi kaujas laukā un drošība Eiropā un globālā mērogā ir cieši saistīti. Turklāt situācija eiroatlantiskajā telpā nepārprotami apliecina – Eiropai jāiegulda vēl vairāk līdzekļus, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas un aktivizētu Eiropas aizsardzības industrija, tostarp attīstot inovācijas un tehnoloģijas, kā arī jāiegulda kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzībā, īpaši Baltijas jūrā.”
Pirms samita, tiekoties ar starptautiskajiem medijiem, B. Braže uzsvēra – svarīgi, lai Krievijas eskalāciju veicinošās aktivitātes neradītu baiļu sajūtu vai šaubas – ne sabiedrībā, ne NATO sabiedrotajos par nepieciešamību turpināt sniegt atbalstu Ukrainai: “Iebiedēt un radīt paniku sabiedrībā, ietekmēt valdības, radīt šaubas par lēmumiem atbalstīt Ukrainu – arī tā ir daļa no Krievijas kara instrumentiem. Tādēļ būtiski ir stiprināt nacionālās drošības iestādes un to sadarbību NATO sabiedroto ietvaros, savukārt drošības dienestiem ir jārunā ar sabiedrību, jāskaidro situācija un Krievijas kara metodes.”
NATO–Ukrainas Padomes tikšanās laikā, piedaloties arī Ukrainas ārlietu ministram Andrijam Sibiham (Andrii Sybiha), Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka sabiedrotajiem steidzami jānodrošina Ukraina ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, lai novērstu turpmākos Krievijas triecienus pa enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras objektiem. Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām un ir gatava sniegt ilgtermiņa militāro atbalstu Ukrainai, atvēlot 0,25% no IKP vismaz līdz 2026. gadam. Tāpat ministri pārrunāja arī Ukrainas īstenotās politiskās, ekonomiskās un drošības reformas, kas stiprina Ukrainas noturību un vienlaicīgi arī tuvina dalībai NATO.
Sanāksmē piedalījās arī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa (Kaja Kallas), lai sekmētu ciešāku un saskaņotāku NATO un ES sadarbību, sniedzot atbalstu Ukrainai, kā arī lai ES aizsardzības industrijas stratēģija nodrošinātu NATO kaujas spēju vajadzības.
Papildu informācijai
- 3.–4. decembra NATO ārlietu ministru sanāksme bija pirmā jaunā NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes (Mark Rutte) vadībā.
- 9.–11. jūlijā Vašingtonā notika NATO samits, atzīmējot NATO dibināšanas 75.gadadienu un pieņemot svarīgus lēmumus par atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu, kam ir būtiska nozīme Baltijas valstu reģiona drošības sekmēšanā.
- 14. novembrī NATO ĢS apmeklēja vizītē Latviju, iepazīstoties ar NATO daudznacionālās brigādes mācību “Resolute Warrior 2024” norisi Ādažu militārajā bāzē un satiekoties ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām.
-
Baiba Braže: atbalsts Ukrainai un nākotnes drošība Eiropā ir cieši saistīti
