2025. gada 15. janvārī, Saeimas Eiropas lietu komisija (SELK) apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto sākotnējo nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmu (Multiannual Financial Framework, MFF) nākamajam septiņu gadu periodam – no 2028. līdz 2034. gadam.
Ministru kabineta un SELK apstiprinātajā pozīcijā iezīmēti četri Latvijas prioritārie virzieni nākamajā ES daudzgadu budžeta perioda sarunās: drošība un aizsardzība, Kohēzijas politika, Kopējā lauksaimniecības politika un atbalsts Rail Baltica projekta īstenošanai.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde ar deputātiem pārrunāja nacionālās pozīcijas projektā iekļautās Latvijas prioritātes un stratēģiskās intereses. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu fokusā būs drošības un aizsardzības jautājumi un tiem veltītais finansējums.
“Pēc iespējas savlaicīga Latvijas nostājas noformulēšana, kā arī iesaistīšanās sarunās ar Eiropas Komisiju un pārējā ES dalībvalstīm priekšlikuma izstrādes laikā mums palīdzēs labāk aizstāvēt Latvijas intereses, vajadzības un prioritātes. Mums ir jābūt reāliem – nākamā ES daudzgadu budžeta izstrādi ietekmēs ģeopolitiskā situācija un drošības jautājumi, un mūsu visu kopīgs mērķis ir stiprināt ES globālo ietekmi un konkurētspēju,” deputātiem uzsvēra D. Melbārde.
Diskusijās ar deputātiem D. Melbārde norādīja, ka viena no Latvijas prioritātēm ir drošība un aizsardzība un ka tas ietver Latvijas austrumu robežas, kas ir arī ES un NATO ārējā robeža, stiprināšanu un infrastruktūras attīstību, militāro spēju un militārās industrijas stiprināšanu. Tāpat D. Melbārde norādīja, ka Latvija ir starp tām ES valstīm, kuras iestāsies par ES budžeta kopapjoma palielināšanu, bet neatbalstīs iespējamu Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmu apvienošanu vienā finansējuma sadales mehānismā.
Regulu priekšlikumus par nākamo periodu Eiropas Komisija (EK) provizoriski publicēs 2025. gada vidū.
Sagatavojot sākotnējo Latvijas nacionālo pozīciju par ES daudzgadu finanšu shēmai nākamajam septiņu gadu periodam Ārlietu ministrija konsultējās arī ar NVO un sociāliem partneriem, kuri pārstāv uzņēmējus, pašvaldības, lauksaimniecības, pilsoniskās sabiedrības un sociālo jautājumu jomas.
Ārlietu ministrija jau 20 gadus sekmīgi vada ES daudzgadu budžeta sarunu procesu starp dažādu nozaru un sektoru interesēm.
Par ES daudzgadu budžeta finanšu shēmu
- ES daudzgadu budžeta finanšu shēma ir politikas un finanšu plānošanas mehānisms, kas septiņu gadu periodam nosaka ES budžeta maksimālo kopapjomu un izdevumus.
- Pašreizējā ES daudzgadu budžeta finanšu shēma ir spēkā no 2021. līdz 2027. gadam.
- Regulu priekšlikumus par nākamo periodu (2028–2034) EK provizoriski publicēs 2025. gada vidū.
- ES daudzgadu budžetu apstiprina ES likumdevēji – Eiropadome un Eiropas Parlaments. Proti, budžetu jāpieņem ar ES dalībvalstu vienbalsību un tam ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana.