Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmās 100 dienas Evikas Siliņas valdības komandā

1/ NATO samits Vašingtonā

Galvenā prioritāte – Latvijas drošības stiprināšana, ieviešot NATO kopīgo militāro stratēģiju.

Latvijas prioritātes:

• atturēšana un aizsardzība, īpaši NATO Austrumu flangā;
• lielāks finansējums aizsardzībai un vienlīdzīgs slogs starp visām dalībvalstīm – vismaz 2 % no IKP;
• tūlītējs un ilgtermiņa atbalsts Ukrainai;
• sadarbība ar NATO partneriem.

2/ Atbalsts Ukrainai 

• Ieguldījums ASV organizētā “Ukrainas kompakta” sagatavošanā.
• Starpinstitucionāla sadarbība ilglaicīgam atbalstam un drošības saistībām ar Ukrainu (24.07.).
• Atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai, īpaši Černihivas apgabalā. No valsts budžeta rekonstrukcijai piešķirti 5,1 milj. eiro. ĀM pastāvīgi informē Latvijas uzņēmējus par iespējām iesaistīties Ukrainas rekonstrukcijā.
• Latvijas dalība pirmā Ukrainas miera samita sagatavošanā. Volodomira Zelenska Miera formulas starptautiska aktualizēšana.
• Ekonomika un tirdzniecība – virzība uz savstarpēju tarifu liberalizāciju saskaņā ar ES–Ukrainas Asociācijas nolīgumu.
• Atbalsts  Ukrainai tās ceļā uz pievienošanos ES. Dalība Ukrainas Valsts civildienesta aģentūras starptautiskā seminārā Eiropas dienā “Sarunu procesa organizēšana ES: ārvalstu pieredze.”
• Sasaukta Sankciju koordinācijas padomes sēde (18.07.).
• Baiba Braže Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā uzrunā ANO Cilvēktiesību padomi, uzsverot Krievijas pastrādātos smagos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Ukrainā (09.07.).
• Izveidota ES unikāla Baltijas valstu un Ziemeļvalstu formāta (NB8) – augsta līmeņa ekspertu grupa Ukrainas integrācijai ES, kurā Latviju pārstāv Andris Piebalgs. (25.07. pirmā vizīte Kijivā).
• Latvijas valdība iemaksā 100 000 eiro Ukrainas medicīnas iestādēm (16.07.).
• Latvija pievienojās ASV un Polijas vadītajai Ukrainas komunikācijas grupai (10.06.).
• Krievijas saukšana pie atbildības:
  1. Latvijas iesaiste ANO Starptautiskajā tiesā lietā “Ukraina pret Krievijas Federāciju”, lai izgaismotu Krievijas pastrādātos noziegumus;
  2. darbs tribunāla izveidošanā agresijas noziegumiem pret Ukrainu.
• Proaktīva rīcība, tostarp NB8 formātā  un divpusēji, lai veicinātu iesaldēto Krievijas valsts līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atbalstam.

3/ Krievijas iegrožošana, izolācija, tās kaujas spēju mazināšana 

• Aktīvs lobijs, lai izstrādātu visaptveroša Krievijas iegrožošanas stratēģiju – iekļauts NATO samita deklarācijā!
• Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju:
  1. pieņemta 14. sankciju kārta pret Krieviju (24.06.);
  2. pieņemta 8. sankciju kārta pret Baltkrieviju (29.06.);
  3. pieņemtas sankcijas pret Krievijas hibrīdkaru;
  4. 18.–19.07. divu dienu vizīte Latgales reģionā uz Latvijas, ES un NATO Austrumu robežas, apmeklējot muitas un robežkontroles punktus Terehovā un Pāterniekos. Par problemātiku ar sankciju piemērošanu ES valstu nacionālā līmenī un tā rezultātā radīto slogu uz Latviju, Baiba Braže informēja gan ES augsto pārstāvi Žuzepu Borelu (20.07.), gan pēc Ž.Borela aicinājuma brīfēja ES ārlietu ministrus (22.07). Problēma aktualizēta arī intervijā medijam POLITICO – “Rampant sanctions busting is overwhelming EU front-line states, Latvia says.” (24.07.).
• “Pašattīrīšanās” un tālāki ierobežojumi tirdzniecībai ar Krieviju un Baltkrieviju:
  1. paplašināti ievedmuitas tarifi nesankcionētajām Krievijas precēm;
  2. paaugstināti ES kopējie muitas tarifi Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes labībai, eļļas augu sēklām un atvasinātajiem produktiem (30.05.);
  3. regulāras tikšanās ar uzņēmējiem un tos pārstāvošām organizācijām, lai informētu par ievērojamiem riskiem.
• Kopīgs darbs ar partneriem, lai nepieļautu Krievijas ievēlēšanu nozīmīgās starptautisko organizāciju struktūrās un amatos, t.sk. ANO institūcijās un forumos.

4/ Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027)

• Aktivizēta kandidatūras kampaņa – dalība ANO DP ir viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem.
• Krievijas karš pret Ukrainu graujoši pārkāpj ANO Statūtus un Krievijas kā pastāvīgās ANO DP valsts saistības. Latvija aktīvi izmanto ANO platformu, lai aizstāvētu nelielo valstu intereses, veidotu solidaritāti globāli Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes aizstāvībai, Krievijas agresijas nosodīšanai un saukšanai pie atbildības.

• Aktivizēti diplomātijas rīki un kanāli, lai starptautiskajiem partneriem un organizācijām skaidrotu un ar faktiem atspēkotu pārmetumus Latvijai cilvēktiesību jomā – saistībā ar latviešu valodas stiprināšanu izglītībā un medijos, pilsonības politiku, nacionālo minoritāšu aizsardzību.
• Pastāvīgs darbs ar starptautiskajiem medijiem un organizācijām, lai atspēkotu Krievijas dezinformāciju par Latvijas cilvēktiesību situāciju.
• Aktivizēta diasporas politika: 2 Diasporas konsultatīvās padomes sēdes; ĀM diasporas atbalsta projektu konkursi – apstiprināti 64 projekti, īstenoti 22 projekti, u.c.
• Prioritizēta Latvijas valstspiederīgo interešu aizsardzība ārvalstīs un tiek stiprinātas konsulārā dienesta spējas, jo būtiski palielinājušies pieprasījumi pēc konsulārās palīdzības. 

• Apstiprināta ES stratēģiskā programma (2024–2029).
• Sākta gatavošanās ES daudzgadu budžeta (MFF) sarunām.
• Gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2028. gada II pusgadā
  Aktivizēta Latvijas iesaiste starptautiskajos attīstības sadarbības projektos (Eiropas Komisija (EK), ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID), Vācijas Starptautiskās sadarbības aģentūra (GIZ) u.c.). Piem., tikšanās ar EK starptautisko partnerību komisāri J.Urpilainenu par ES stratēģiju “Global Gateway” – publisku un privātu investīciju piedāvājums ar mērķi 2021.–2027. gadam visā pasaulē mobilizēt 300 mljrd. eiro investīcijas. Veicinām Latvijas starptautisko atpazīstamību, Latvijas zināšanu un pakalpojumu eksportu. Latvija kā NATO, OECD un ES dalībvalsts ir droša vieta investīcijām.
• Aktivizēts ārlietu dienests, lai īstenotu Latvijas ārējās ekonomiskās intereses:
  1. pilnveidojot sadarbību ar LIAA, EM u.c. 
  2. iesaistoties un risinot mūsu uzņēmumu problēmas citās valstīs. Piem., muitas barjeras, robežšķērsošana (Ukraina-Polija), sertifikācija (Azerbaidžāna, Ķīna), aktīvu pārņemšanas mēģinājumu gadījumos u.c.
• Goda konsulu tīkla mērķēta izmantošana un paplašināšana – 02.07. Jūrmalā notika kontaktbirža ar teju 100 goda konsuliem no vairāk nekā 40 valstīm un 96 Latvijas uzņēmējiem. Visplašākais Latvijas goda konsulu korpuss – no ASV, Zviedrijas, Ukrainas un Turcijas.
• Cieša sadarbība ar Latvijas uzņēmumiem un tos pārstāvošām organizācijām (LDDK, LTRK, DAIF, LIAK, MASOC, Red Jackets, LETERA, IT klasteris u.c.), tostarp plānojot vizītes un rīkojot seminārus par jauniem eksporta tirgiem.
• Darbs pie investīciju piesaistes, t.sk. Kalifornijas štata finanšu ministres vizīte un biznesa forums (25.–29.07.); Latvijas-Francijas biznesa forums (22.05.), starptautisks forums “Latvija un Āfrikas valstis: partneri mieram un noturībai” (03.-04.07.) u.c.
• Darbaspēka pieejamībai Latvijā, ĀM sadarbībā ar EM, IeM un LM meklē risinājumus, tostarp, lai optimizētu ārvalstu darba spēka ieceļošanas procesu, vienlaikus palielinot darba devēju atbildību, ieviešot “Zaļo koridoru” u.c.
• Cieša sadarbība ar Latvijas akadēmisko vidi, augstskolām, lai attīstītu turpmāko ekonomisko un ārpolitisko sadarbību (28.06.). ĀM pastāvīgi sadarbojas ar augstskolām, piem., iekļaujot tās ārvalstu ienākošajās vizītēs. 
• Sasaukta Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes sēde (17.07.)
• ĀM pievienojās Saprašanās memorandam par kvantu tehnoloģiju attīstību Latvijā (18.07.).