Valdības pirmais gads ārpolitikā

• Aizvadīts Vašingtonas NATO 75. jubilejas samits sabiedroto aizsardzības spēju pilnveidošanai.
  
  Nostiprināti sabiedrotajiem un Latvijai svarīgie lēmumi NATO teritorijas aizsardzībai nepieciešamo resursu pilnveidošanai un kapacitātes kāpināšanai:
  • NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā palielināšanas uzsākšana līdz brigādes līmenim;
  • NATO komandstruktūras izmaiņas, kas ļaus sinhronizēt un vadīt kaujas operācijas kolektīvās aizsardzības gadījumā;
  • jaunajos aizsardzības plānos detalizētāk iezīmētas vajadzīgās spējas, kas turpmākajos gados būs jāattīsta dalībvalstīm un to industrijām;
  • pārskatīta NATO brīdināšanas sistēma un pieņemti lēmumi par papildu pilnvaru nodrošināšanu augstākajam sabiedroto spēku virspavēlniekam Eiropā (SACEUR).

  Pretgaisa un pretraķešu aizsardzības jomā apstiprināts pārskatītais miera laika plāns. Apstiprināta jauna industriālā apņemšanās, lai stiprinātu militāro ražošanu un nodrošinātu aliansei nepieciešamās kritiskās spējas, tai skaitā stiprinot piegāžu ķēžu drošību, un nodrošinātu ilgtermiņa pieprasījumu militārajai industrijai.

  Līderi vienojās par jaunu NATO atbalsta misiju Ukrainai, ar kuras palīdzību NATO sniegs vienotu ieguldījumu Ukrainas bruņoto spēku apmācību koordinēšanā un bruņoto spēku attīstībā, kā arī koordinēs materiāltehnisko līdzekļu piegādes. Sabiedrotie vienojās līdz 2025. gada NATO samitam Hāgā sniegt militāru atbalstu Ukrainai vismaz esošajā līmenī – 40 miljardu eiro apmērā.

  Būtiski, ka NATO valstu līderi ir vienisprātis par Krieviju kā tiešāko un nopietnāko ilgtermiņa draudu eiroatlantiskās telpas drošībai.

• Noslēgta visaptveroša Latvijas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām militārā un nemilitārā jomā. Latvijas apņēmusies sniegt Ukrainai ikgadēju militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP līdz 2026. gadam, kā arī 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai katru gadu līdz 2026. gadam. Vienošanās paredz konkrētas militārā atbalsta jomas, tai skaitā darbību Latvijas virzītajā Dronu koalīcijā, militārā ekipējuma un bruņojuma piegādes nodrošināšanu, karavīru apmācības. Latvijas nemilitārā atbalsta jomas skar attīstības sadarbību, atbalstu Černihivas apgabala rekonstrukcijai, sadarbību digitālajā, enerģētikas un kiberdrošības jomā.
• Stiprināts atbalsts Ukrainai:
  • valsts, sabiedrības, privātā un NVO sektora atbalsts Ukrainai, tostarp bēgļu uzņemšanai, kopš kara sākuma līdz 2024. gada beigām sasniegs ap 0,7 % no IKP jeb vismaz 820 milj. EUR;
  • Ārlietu ministrija šogad īsteno 13 projektus Ukrainā, kuru kopējais finansējums ir 643 751 EUR jeb aptuveni 1/3 no Ārlietu ministrijas pārvaldītā Divpusējās attīstības sadarbības finansējuma 2024. gadam;
  • parakstīts Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgums par tehnisko un finansiālo sadarbību. Līgums sniedz juridisko ietvaru Latvijas attīstības sadarbības programmu un rekonstrukcijas projektu īstenošanai Ukrainā, kā arī atvieglo tehnisko un finansiālo palīdzības sniegšanu Ukrainai;
  • rekonstrukcijas jomā Latvija atjauno piecas veselības un izglītības iestādes Černihivas apgabalā, kā arī noslēdz Jahidnes ciema māju būvniecību un labiekārtošanu sadarbībā ar "Uzņēmēji mieram" un "Tavi draugi". Savukārt “Centrs MARTA” nodrošina 2023. gadā rekonstruēto sieviešu atbalsta centra darbību Černihivā un veic to teritorijas labiekārtošanu. Turpinās darbs Černihivas apgabala rekonstrukcijas plānošanā, apgabala ekspertu profesionālo spēju paaugstināšanā, īpaši jautājumos, kas saistās ar iestāšanos ES.
• Īstenota aktīva kampaņa Latvijas kandidatūras ANO Drošība padomes vēlētās dalībvalsts statusam 2026.–2027. gadā. Nodrošināt noteikumos balstītu starptautisko  kārtību un starptautisko drošību – viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem. Latvija to atgādina arī ES, EDSO, OECD, UNESCO, Eiropas Padomes sanāksmēs un  divpusējās sarunās.
• Latvija  konsekventi iestājas par Krievijas izolēšanu un politiskā, diplomātiskā un ekonomiskā spiediena palielināšanu, tostarp jaunu sankciju noteikšanu un esošo stiprināšanu.  Ar Latvijas stingru atbalstu ES apstiprināta 14. sankciju pakotne pret Krieviju saistībā ar tās destabilizējošām darbībām Ukrainā, kā arī būtiski paplašinātas sankcijas par īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Apstiprināta arī  ES 8. sankciju pakotne pret Baltkrieviju.

• Veicināta Latvijas un tās uzņēmumu atpazīstamība, ražoto produktu un sniegto pakalpojumu eksports. Palielināta ārvalstu investīciju piesaiste, apliecinot, ka Latvija kā ES, NATO, OECD dalībvalsts ir pievilcīga un droša vieta investīcijām.
• Latvijas ārlietu ministru vizītēs Apvienotajā Karalistē, ASV, Austrālijā, Grieķijā, Igaunijā, Indijā, Indonēzijā, Japānā, Korejas Republikā, Lietuvā, Singapūrā, Somijā,  Ukrainā, Vācijā,  Zviedrijā veicināta divpusējā ekonomiskā sadarbība.
• Noticis starptautiskais forums “Latvija un Āfrikas valstis: partneri mieram un noturībai”. Biznesa forumā 18 Āfrikas valstu pārstāvji izzināja sadarbības iespējas izglītībā, digitalizācijā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Latvijas uzņēmumu tirdzniecība ar Āfrikas kontinenta valstīm paplašinās, un 2023. gadā Latvijas eksports uz 50 Āfrikas valstīm sasniedza 620 milj. EUR.
• Ikgadējā Latvijas goda konsulu sanāksmē ĀM, LTRK un LIAA organizēta goda konsulu un Latvijas uzņēmēju kontaktbirža. Goda konsuli varēja iepazīt 96 Latvijas uzņēmumu darbību tradicionālās rūpniecības un pārtikas nozarēs, telekomunikāciju un tehnoloģiju nozarēs, kā arī jaunuzņēmumus.
• Organizēta ASV Kalifornijas pavalsts finanšu ministres un uzņēmēju delegācijas vizīte. Tās laikā notika Latvijas – Kalifornijas biznesa forums, kurā piedalījās 55 uzņēmumi.
• Uzsākta gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2028. gada II pusgadā.

• Latvijas valstspiederīgo interešu aizsardzība ārvalstīs turpina būt Latvijas ārlietu dienesta prioritāte. Šajā periodā sniegta konsulārā palīdzība 404 aizturētām personām, 69 slimnīcās nonākušām personām un 86 bez finanšu līdzekļiem palikušajiem. Tāpat sniegtas konsultācijas 220 nāves gadījumos, 108 nepilngadīgo lietās un 11 cilvēktirdzniecības gadījumos. Ārlietu dienests sniedza atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem vairākās krīžu situācijās, tai skaitā pēc teroristiskā grupējuma “Hamās” uzbrukuma Izraēlai sadarbībā ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic” 2023.gada 16.oktobrī, nodrošinot iespēju ar speciālo reisu no Izraēlas atgriezties 148 personām. 2024. gada augustā sadarbībā ar Patērētāju tiesību un aizsardzības centru organizēja 147 finansiālās grūtībās nonākušā tūrisma operatora FISOM klientu – jauniešu repatriāciju no Spānijas un Francijas.
• Stiprināta sadarbība ar diasporu un veicināts diasporas ieguldījums Latvijas attīstībā. Organizēts 3. Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums Rīgā, uzturot saikni ar tautiešiem, pārrunājot iespējas, lai šo potenciālu pēc iespējas veiksmīgāk izmantotu Latvijas interešu pārstāvēšanai, īstenotu savstarpēju pieredzes apmaiņu, kā arī informētu dalībniekus par Latvijas attīstībai, ekonomikai un drošībai svarīgiem jautājumiem.

1/ NATO samits Vašingtonā

Galvenā prioritāte – Latvijas drošības stiprināšana, ieviešot NATO kopīgo militāro stratēģiju.

Latvijas prioritātes:

• atturēšana un aizsardzība, īpaši NATO Austrumu flangā;
• lielāks finansējums aizsardzībai un vienlīdzīgs slogs starp visām dalībvalstīm – vismaz 2 % no IKP;
• tūlītējs un ilgtermiņa atbalsts Ukrainai;
• sadarbība ar NATO partneriem.

2/ Atbalsts Ukrainai 

• Ieguldījums ASV organizētā “Ukrainas kompakta” sagatavošanā.
• Starpinstitucionāla sadarbība ilglaicīgam atbalstam un drošības saistībām ar Ukrainu (24.07.).
• Atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai, īpaši Čerņihivas apgabalā. No valsts budžeta rekonstrukcijai piešķirti 5,1 milj. eiro. ĀM pastāvīgi informē Latvijas uzņēmējus par iespējām iesaistīties Ukrainas rekonstrukcijā.
• Latvijas dalība pirmā Ukrainas miera samita sagatavošanā. Volodomira Zelenska Miera formulas starptautiska aktualizēšana.
• Ekonomika un tirdzniecība – virzība uz savstarpēju tarifu liberalizāciju saskaņā ar ES-Ukrainas Asociācijas nolīgumu.
• Atbalsts  Ukrainai tās ceļā uz pievienošanos ES. Dalība Ukrainas Valsts civildienesta aģentūras starptautiskā seminārā Eiropas dienā “Sarunu procesa organizēšana ES: ārvalstu pieredze.”
• Sasaukta Sankciju koordinācijas padomes sēde (18.07.).
• Baiba Braže Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā uzrunā ANO Cilvēktiesību padomi, uzsverot Krievijas pastrādātos smagos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Ukrainā (09.07.).
• Izveidota ES unikāla Baltijas valstu un Ziemeļvalstu formāta (NB8) – augsta līmeņa ekspertu grupa Ukrainas integrācijai ES, kur Latviju pārstāv Andris Piebalgs. (25.07. pirmā vizīte Kijivā).
• Latvijas valdība iemaksā 100 000 eiro Ukrainas medicīnas iestādēm (16.07.).
• Latvija pievienojās ASV un Polijas vadītajai Ukrainas komunikācijas grupai (10.06.).
• Krievijas saukšana pie atbildības:
  • Latvijas iesaiste ANO Starptautiskajā tiesā lietā “Ukraina pret Krievijas Federāciju”, lai izgaismotu Krievijas pastrādātos noziegumus;
  • darbs pie tribunāla izveidošanas agresijas noziegumiem pret Ukrainu.
• Proaktīva rīcība, tostarp NB8 formātā  un divpusēji, lai veicinātu iesaldēto Krievijas valsts līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atbalstam.
• Darba vizītē Ukrainā (21.–22.08.) atklātas trīs mācību iestādes Černihivas apgabalā, kuru rekonstrukcijai, ko īsteno ANO Attīstības programmā, Latvijas valdība 2023. gadā piešķīra 2 milj. eiro.

3/ Krievijas iegrožošana, izolācija, tās kaujas spēju mazināšana 

• Aktīvs lobijs, lai izstrādātu visaptveroša Krievijas iegrožošanas stratēģiju – iekļauts NATO samita deklarācijā!
• Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju:
  1. pieņemta 14. sankciju kārta pret Krieviju (24.06.);
  2. pieņemta 8. sankciju kārta pret Baltkrieviju (29.06.);
  3. pieņemtas sankcijas pret Krievijas hibrīdkaru;
  4. 18.–19.07. divu dienu vizīte Latgales reģionā uz Latvijas, ES un NATO Austrumu robežas, apmeklējot muitas un robežkontroles punktus Terehovā un Pāterniekos. Par problemātiku ar sankciju piemērošanu ES valstu nacionālā līmenī un tā rezultātā radīto slogu uz Latviju, Baiba Braže informēja gan ES augsto pārstāvi Žuzepu Borelu (20.07.), gan pēc Ž.Borela aicinājuma brīfēja ES ārlietu ministrus (22.07). Problēma aktualizēta arī intervijā medijam POLITICO – “Rampant sanctions busting is overwhelming EU front-line states, Latvia says.” (24.07.)
• “Pašattīrīšanās” un turpmāki ierobežojumi tirdzniecībai ar Krieviju un Baltkrieviju:
  1. paplašināti ievedmuitas tarifi nesankcionētajām Krievijas precēm;
  2. paaugstināti ES kopējie muitas tarifi Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes labībai, eļļas augu sēklām un atvasinātajiem produktiem (30.05.);
  3. regulāras tikšanās ar uzņēmējiem un tos pārstāvošām organizācijām, lai informētu par ievērojamiem riskiem.
• Kopīgs darbs ar partneriem, lai nepieļautu Krievijas ievēlēšanu nozīmīgās starptautisko organizāciju struktūrās un amatos, t.sk. ANO institūcijās un forumos.

4/ Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē (2026–2027)

• Aktivizēta kandidatūras kampaņa – dalība ANO DP ir viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem.
• Krievijas karš pret Ukrainu graujoši pārkāpj ANO Statūtus un Krievijas kā pastāvīgās ANO DP valsts saistības. Latvija aktīvi izmanto ANO platformu, lai aizstāvētu nelielo valstu intereses, veidotu solidaritāti globāli Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes aizstāvībai, Krievijas agresijas nosodīšanai un saukšanai pie atbildības.

5/ Latvija starptautiskajā arēnā

• Latvijas interešu pārstāvniecība augsta līmeņa forumā par atbildīga mākslīgā intelekta izmantošanu militārajā jomā (“Responsible AI in the Military Domain” (REAIM), Seulā, Dienvdikorejā (10.09.). Latvija cieši sadarbojas ar NATO un ES sabiedrotajiem, kā arī citām līdzīgi domājošām valstīm, lai izstrādātu starptautiskās normas mākslīgā intelekta attīstībai, pielietojumam, izmantošanai un apstiprināšanai.
• Dalība starptautiskā drošības konferencē “Sidnejas dialogs” (“The Sydney Dialogue”) ar fokusu uz kibertehnoloģijām un noturību pret hibrīddraudiem (03.09.).
• Publiska lekciju “Together for Peace and Resilience” par Latvijas ārpolitikas prioritātēm un reģionālām aktualitātēm vienā no Indonēzijas vadošajām privātajām universitātēm “Pelita Harapan University” (05.09.).
• Tikšanās ar Eiropas Parlamentā ievēlētajiem Latvijas deputātiem Inesi Vaideri, Ivaru Ījabu, Mārtiņu Staķi, Reini Pozņaku, Robertu Zīli, Sandru Kalnieti un Vili Krištopanu (13.09.). Pārrunāts turpmākais atbalsts Ukrainai, ES lomu globālā mērogā, ES drošības un aizsardzības politika, ES paplašināšanās process, darbs nākamā ES daudzgadu budžeta izstrādē un Latvijas prioritātes.   

• Aktivizēti diplomātijas rīki un kanāli, lai starptautiskajiem partneriem un organizācijām skaidrotu un ar faktiem atspēkotu pārmetumus Latvijai cilvēktiesību jomā – saistībā ar latviešu valodas stiprināšanu izglītībā un medijos, pilsonības politiku, nacionālo minoritāšu aizsardzību.
• Pastāvīgs darbs ar starptautiskajiem medijiem un organizācijām, lai atspēkotu Krievijas dezinformāciju par Latvijas cilvēktiesību situāciju.
• Aktivizēta diasporas politika: 2 Diasporas konsultatīvās padomes sēdes; ĀM diasporas atbalsta projektu konkursi - apstiprināti 64 projekti, īstenoti 22 projekti, u.c.
• Prioritizēta Latvijas valstspiederīgo interešu aizsardzība ārvalstīs un tiek stiprinātas konsulārā dienesta spējas, jo būtiski palielinājušies pieprasījumi pēc konsulārās palīdzības.  
• Pasaules Latviešu jaunatnes seminārā “2x2” programmā “Atgriešanās” latviešu kultūras centrā “Bērzaine”, Freiburgā (05.-06.08.), ar 90 Latvijas jauniešiem no 12 valstīm pārrunāti Latvijas 20 gadi ES un NATO, ko jaunieši dara un būtu gatavi darīt Latvijas ekonomikai un drošībai.
• Trešais Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums (16.08.) pulcēja ap 80 ekspertu no 27 organizācijām. Mūsu visu kopīgas trīs ārpolitikas prioritātes ir drošība, ekonomika un mūsu cilvēki.

• Apstiprināta ES stratēģiskā programma (2024-2029).
• Sākta gatavošanās ES daudzgadu budžeta (MFF) sarunām.
• Gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2028.gada II pusgadā.
  Aktivizēta Latvijas iesaiste starptautiskajos attīstības sadarbības projektos (Eiropas Komisija (EK), ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID), Vācijas Starptautiskās sadarbības aģentūra (GIZ) u.c.). Piem., tikšanās ar EK starptautisko partnerību komisāri J.Urpilainenu par ES stratēģiju “Global Gateway” – publisku un privātu investīciju piedāvājums ar mērķi 2021.-2027. gadam visā pasaulē mobilizēt 300 mljrd. eiro investīcijas. Veicinām Latvijas starptautisko atpazīstamību, Latvijas zināšanu un pakalpojumu eksportu. Latvija kā NATO, ESAO un ES dalībvalsts ir droša vieta investīcijām.
• Aktivizēts ārlietu dienests, lai īstenotu Latvijas ārējās ekonomiskās intereses:
  1. pilnveidojot sadarbību ar LIAA, EM u.c. 
  2. iesaistoties un risinot mūsu uzņēmumu problēmas citās valstīs. Piem., muitas barjeras, robežšķērsošana (Ukraina-Polija), sertifikācija (Azerbaidžāna, Ķīna), aktīvu pārņemšanas mēģinājumu gadījumos u.c.
• Goda konsulu tīkla mērķēta izmantošana un paplašināšana – 02.07. Jūrmalā notika kontaktbirža ar teju 100 goda konsuliem no vairāk nekā 40 valstīm un 96 Latvijas uzņēmējiem. Visplašākais Latvijas goda konsulu korpuss – no ASV, Zviedrijas, Ukrainas un Turcijas. Ar ārvalstu goda konsuliem (29.07.) pārrunāta Latvijas atpazīstamības veicināšana ārvalstīs, uzsverot, ka Latvija ir pievilcīga un droša vieta investīcijām un tirdzniecībai.
• Cieša sadarbība ar Latvijas uzņēmumiem un tos pārstāvošām organizācijām (LDDK, LTRK, DAIF, LIAK, MASOC, Red Jackets, LETERA, IT klasteris u.c.), tostarp plānojot vizītes un rīkojot seminārus par jauniem eksporta tirgiem.
• Darbs pie investīciju piesaistes, t.sk. Kalifornijas štata finanšu ministres vizīte un biznesa forums (25.-29.07.); Latvijas-Francijas biznesa forums (22.05.), starptautisks forums “Latvija un Āfrikas valstis: partneri mieram un noturībai” (03.-04.07.) u.c.
• Darbaspēka pieejamībai Latvijā, ĀM sadarbībā ar EM, IeM un LM meklē risinājumus, tostarp, lai optimizētu ārvalstu darba spēka ieceļošanas procesu, vienlaikus palielinot darba devēju atbildību, ieviešot “Zaļo koridoru” u.c.
• Cieša sadarbība ar Latvijas akadēmisko vidi, augstskolām, lai attīstītu turpmāko ekonomisko un ārpolitisko sadarbību (28.06.). ĀM pastāvīgi sadarbojas ar augstskolām, piem., iekļaujot tās ārvalstu ienākošajās vizītēs. 
• Sasaukta Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes sēde (17.07.).
• ĀM pievienojās Saprašanās memorandam par kvantu tehnoloģiju attīstību Latvijā (18.07.).
• Darba vizīte Austrālijā (02.-03.09.):
  1. sagatavošanās darbi Latvijas tehnoloģiju kompāniju vizītei uz Austrāliju;
  2. ar Austrālijas uzņēmējiem un Jaundienvidvelsas biznesa kameras pārstāvjiem pārrunāta potenciālā sadarbība ar Latvijas dronu ražotājiem un IT uzņēmumiem.
• Darba vizītē Indonēzijā (05.-06.09.):
  1. ​​​​​​​pārrunāta iespēja noslēgt līgumu par nodokļu dubultas aplikšanas novēršanu;
  2. sadarbības memorandu starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Indonēzijas tirdzniecības kameru apmaiņa;
  3. tikšanās ar Tūrisma ministru Sandiaga Uno un Ziemeļu Sulavesi provinces gubernatoru Olli Dondokambeju (Olly Dondokambey), lai veicinātu tūrismu uz Latviju un uzņēmēju sadarbību;
  4. tikšanās ar kompānijas “Citraweb Solusi Teknologi” pārstāvjiem, kuri veiksmīgi sadarbojas ar Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotāju “MikroTik”.
• Darba vizītē Korejā (08.-10.09.):
  1. tikšanās ar Latvijas uzņēmēju partneriem, kuri veiksmīgi darbojas Korejā, t.sk. pārstāvjiem no SIA “Palleteries” un A/S “Latvijas Finieris”, kuri uz Koreju eksportē augstas pievienotās vērtības preces, kā arī ar uzņēmumu “Hanwha”, kuram ir interese par Latvijas aizsardzības sektoru;
  2. ar Korejas Ārvalstu studiju Universitātes (HUFS) prezidentu Parku Džongvuku (Park Jeong-woon) pārrunāta turpmākā sadarbību izglītībā, īpaši latviešu valodas apguvē HUFS Baltijas studiju centrā.